Hellēnisms
Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. gada p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. gadam p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus. Pēc cita uzskata tas ilga līdz 529. gadam m.ē., kad Justiniāns I slēdza hellēnistu filozofu skolas un akadēmijas.[1] Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. gadu p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija matemātika, filozofija, māksla, it īpaši Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā.
Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Tas radies no grieķu valodas vārda hellenes ("grieķi"). Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras izplatīšanās un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus tagadējās Grieķijas - Pergama, Roda, Antiohija, Aleksandrija.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. Par Justiniānu I un hellēnismu (angliski)
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hellēnisms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Seno Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |