Harijs Dīkmanis
Harijs Dīkmanis (1895—1979) bija latviešu jogas skolotājs un Indijas garīgo tekstu tulkotājs latviešu valodā.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1895. gada 5. jūlijā Tukumā. Kopš 1928. gada Harijs Dīkmanis lasīja lekcijas par jogas mācību Parapsiholoģijas biedrībā Rīgā.[1] Kopš 1934. gada Dīkmanis vadīja "Jogas zinātņu centru Latvijā"[1] un nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 sējumi jogas literatūras angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. "Dievišķās dzīves sabiedrība" (Divine Life Society) Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas tās vadītāja Šivanandas (1887–1963) grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkoja latviski vairākas Upanišadas. Harijs Dīkmanis uzturēja saraksti ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar Svami Joganandu ASV, Šrī Jogendru Bombejā un Šrī Ramanu Maharši.[1] Kopš 1939. gada Harijs Dīkmanis vadīja Latvijas Jogas biedrību,[2] viena no viņa audzēknēm bija vēlākā dzejniece Velta Sniķere.[3]
Otrā pasaules kara laikā viņš 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju un pēc kara beigām dzīvoja amerikāņu okupācijas zonā, kur mācīja jogu latviešu bēgļu nometnēs.[4] 1946. gadā viņš sazinājās ar Joganandu, kas sagādāja Dīkmanim un viņa sievai Izabellai atļauju izceļošanai uz ASV. Ap 1947.– 1948. gadu viņš sarakstījis grāmatu par Šivanandas dzīvi un misiju (Siva. His Life and Mission). 1951. gada beigās viņš pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, kaut arī Jogananda esot piedāvājis H. Dīkmanim darbu savā organizācijā Losandželosā. 1958. gadā viņš publicēja savu grāmatu par Šivanandu “Yoga Chakravarty: Sri Swami Sivananda”.[1] No 1972. gada Dīkmanis dzīvoja Bhagavana Šrī Ramana Maharši centrā Ņujorkas tuvumā, bet 1974. gadā pārcēlās uz Sanrafaelas pilsētu Sanfrancisko tuvumā. Viņa pēdējā mācekle 1977. gadā bija Meriona Makkonela (McConnell), kas 2016. gadā izdeva atmiņu grāmatu par savu skolotāju "Vēstules no jogas meistariem".
Miris 1979. gadā.
Literatūra labot šo sadaļu
- Marion (Mugs) McConnell. Letters from the Yoga Masters: Teachings Revealed through Correspondence from Paramhansa Yogananda, Ramana Maharshi, Swami Sivananda, and Others. North Atlantic Books, 2016 — 360 pages
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012
- ↑ «Latvijas Jogas biedrības vēsture - History of Latvian Yoga Society». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.
- ↑ Par klusumu, trakošanu un iečāpošanu brīnumainajā. Saruna ar Veltu Sniķeri Sabīne Košeļeva delfi.lv 2019. gada 27. martā
- ↑ From Latvia, with love and yoga Arhivēts 2019. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē. British Columbia BookLook September 13th, 2016 (angliski)