Hannoveres dinastija

(Pāradresēts no Hanoveres dinastija)

Hannoveres dinastija (House of Hanover) bija Lielbritānijas monarhu dinastija, kas valdīja Hannoverē (1714.-1837.) un Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā Karalistē (1714.-1901.)

Hannoveras dinastijas ģerbonis
Hannoveras Lielbritānijas karaļnama ģerbonis

Tā kā Lielbritānijas karaliene Anna Stjuarta mira, neatstājot pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Saskaņā ar 1701. gada Aktu par troņa mantošanu, kas liedza Lielbritānijas tronī atrasties katoļticīgam karalim, Lielbritānijas tronī kāpa to tuvākais radinieks Hannoveras kūrfirsts Georgs (vāc. Georg Ludwig von Hannover), dibinot Hannoveres dinastiju.

Hannoveru dzimtas aizsākās ar Džeimsa I meitu Elizabeti, kura apprecējās ar senas vācu monarhu Velfu (vācu: Welfen) dzimtas Estes atzara (angl. House of Este, fr. d’Este, vāc. Die Este) pārstāvi, Pfalcas kūrfirstu un Bohēmijas karali Fridrihu V.

Hannoverieši Lielbritānijas tronī labot šo sadaļu

 
Hannoveras Apvienotās Karalistes karaļnama ģerbonis

Pēc karalienes un imperatores Viktorijas nāves tronī kāpa viņas un Saksijas Koburgas un Gotas hercoga Alberta (vāc. Albert Franz August Karl Emmanuel Herzog von Sachsen-Coburg-Gotha, 1819.-1861.) dēls Alberts Eduards, aizsākot Saksijas Koburgas un Gotas dinastiju, kuru karalis un imperators Džordžs V 1917. gadā lika pārdēvēt par Vindzoras dinastiju (lai nebūtu nekā kopīga ar Vācijas Impēriju, kas bija Lielbritānijas pretiniece Pirmajā pasaules karā).

Bibliografija labot šo sadaļu

  • Plumb, J. H. The First Four Georges. Revised ed. Hamlyn, 1974.
  • Redman, Alvin. The House of Hanover. Coward-McCann, 1960.

Ārējās saites labot šo sadaļu