Vikipēdija

B hepatīts

infekcijas slimība, kas ietekmē aknas
(Pāradresēts no HBV)

B hepatīts ir infekcijas slimība, kas ietekmē aknas. Izraisa B hepatīta vīruss (HBV).[1] Viens no pieciem zināmajiem hepatītiem (kopā ar A, C, D, E hepatītu).

Hepatīts var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas infekcijas. Daudziem cilvēkiem sākotnējā infekcijas stadijā nav simptomu. Dažiem cilvēkiem ir vemšana, dzelte, nogurums, tumšs urīns, vēdersāpes.[1] Bieži vien šie simptomi ilgst pāris nedēļu, nāve sākotnējā infekcijas stadijā iestājas reti.[1][2] Laika periods no infekcijas līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim var ilgt no 30 līdz 180 dienām.[1] Lielākajai daļai cilvēku, kam ir hronisks B hepatīts, nav simptomu, tomēr ar laiku var attīstīties aknu vēzis un ciroze.[3] Šo komplikāciju rezultātā mirst 15—25% cilvēku, kam ir hroniskā slimība.[1]

Ar B hepatītu ir visvieglāk inficēties no visiem hepatītiem. Vīruss izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā (dzimumkontaktos) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā).[4] Inficēšanās ap dzimšanas brīdi vai kontakts ar cita cilvēka asinīm bērnībā ir biežākie slimības cēloņi tajās vietās, kur slimība izplatīta. Vietās, kur slimības izplatība ir neliela, visbiežāk inficējas dzimumakta vai intravenozo narkotiku lietošanas ceļā.[1] Pie riska faktoriem pieder arī darbs veselības nozarē, asins pārliešana, dialīze, dzīvošana kopā ar inficētu personu, ceļošana valstīs, kur slimība ir izplatīta.[1][5] 20. gadsimta 80. gados bieži B hepatītu izraisīja tetovēšana un akupunktūra, tomēr šie faktori sterilizēšanas uzlabošanas ietekmē ir mazāk izplatīti mūsdienās.[6] B hepatīta vīruss nevar izplatīties no dalīšanās ar ēšanas piederumiem, roku turēšanas kopā (ar citu cilvēku), skūpstīšanās, apskaušanās, klepošanas, šķaudīšanas un bērna barošanas ar krūti.[5] Infekciju var diagnosticēt 30—60 dienu laikā pēc inficēšanās.[1]

Pasargāt sevi no slimības var vakcinējoties. Pasaules Veselības organizācija iesaka vakcinēties dzīves pirmajā dienā, ja vien tas ir iespējams. Pilnīgai aizsardzībai ir nepieciešamas vēl divas vai trīs vakcinācijas reizes.[1] 2006. gadā vakcīna pret B hepatītu bija 180 valstu nacionālajās programmās.[7] Tiek ieteikts arī pārbaudīt asinis pirms asins pārliešanas, lietot prezervatīvus infekcijas novēršanai. Sākotnējās infekcijas periodā ārstēšana balstās uz cilvēkam esošajiem simptomiem. Cilvēkiem, kam attīstās hroniska slimība, var palīdzēt pretvīrusu medikamenti. Cirozes gadījumā dažkārt tiek veikta aknu transplantācija.[1]

Apmēram trešā daļa pasaules iedzīvotāju inficējas ar B hepatītu kādā dzīves posmā, 240—350 miljoniem cilvēku ir hroniska infekcija.[1][8] Ik gadu no B hepatīta mirst vairāk nekā 750 tūkstoši cilvēku,[1] no kuriem aptuveni 300 tūkstoši mirst no aknu vēža.[9] Slimība mūsdienās ir izplatīta vienīgi Austrumāzijā un Subsahāras Āfrikā, kur 5—10% pieaugušo ir hroniska slimība; savukārt Eiropā un Ziemeļamerikā — 1%.[1] Sākotnēji bija pazīstams kā seruma hepatīts.[10] Slimība var ietekmēt arī citus hominoīdus.[11]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 «Hepatitis B Fact sheet N°204». who.int. July 2014. Skatīts: 2014. gada 4. novembris.
  2. ↑ Raphael Rubin; David S. Strayer. Rubin's Pathology : clinicopathologic foundations of medicine ; [includes access to online text, cases, images, and audio review questions!] (5. izd.). Philadelphia [u.a.] : Wolters Kluwer/Lippincott Williams & Wilkins, 2008. 638. lpp. ISBN 9780781795166.
  3. ↑ Chang MH (June 2007). "Hepatitis B virus infection". Semin Fetal Neonatal Med 12 (3): 160–167. doi:10.1016/j.siny.2007.01.013. PMID 17336170.
  4. ↑ «B hepatīts». SPKC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 13. septembrī.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Hepatitis B FAQs for the Public — Transmission». U.S. Centers for Disease Control and Prevention (CDC). Skatīts: 2011-11-29.
  6. ↑ Thomas HC. Viral Hepatitis (4th izd.). Hoboken : Wiley, 2013. 83. lpp. ISBN 9781118637302.
  7. ↑ Williams R (2006). "Global challenges in liver disease". Hepatology (Baltimore, Md.) 44 (3): 521–526. doi:10.1002/hep.21347. PMID 16941687.
  8. ↑ Schilsky ML (2013). "Hepatitis B "360"". Transplantation Proceedings 45 (3): 982–985. doi:10.1016/j.transproceed.2013.02.099. PMID 23622604.
  9. ↑ GBD 2013 Mortality and Causes of Death, Collaborators (17 December 2014). "Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.". Lancet 385 (9963): 117–71. doi:10.1016/S0140-6736(14)61682-2. PMC 4340604. PMID 25530442.
  10. ↑ Barker LF, Shulman NR, Murray R, Hirschman RJ, Ratner F, Diefenbach WC, Geller HM (1996). "Transmission of serum hepatitis. 1970". Journal of the American Medical Association 276 (10): 841–844. doi:10.1001/jama.276.10.841. PMID 8769597.
  11. ↑ [edited by] Stanley A. Plotkin, Walter A. Orenstein,, Paul A. Offit. Vaccines (6th izd.). [Edinburgh] : Elsevier/Saunders, 2013. 208. lpp. ISBN 9781455700905.

Ārējās saites labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=B_hepatīts&oldid=2927775"