Atvērt galveno izvēlni

Jirgens fon Hēns (Jürgen Arist Bernhard Viktor von Hehn, 1912-1983) bija vācbaltiešu vēsturnieks. Waffen-SS dalībnieks, VFR izlūkdienesta aģents.

Jirgens fon Hēns
Jürgen von Hehn
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 6. jūnijā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1983. gada 13. februārī (70 gadi)
Hamburga, Karogs: Vācija Vācija
Tautība Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne vēsture
Sasniegumi, atklājumi Lettland zwischen Demokratie und Diktatur... (1957)

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1912. gada 6. jūnijā Rīgā Ādolfa fon Hēna un Valērijas (Vallijas), dzimušas von Brimmeres, ģimenē.[1] Studēja vēsturi Tartu universitātē (1930-1931), turpināja Kēnigsbergas universitātē (1932-1935), kur 1935. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Latviešu literārā biedrība un latvietība".

Pēc atgriešanās dzimtenē un dienesta Latvijas armijā Hēns strādāja Vācu tautas kopas kultūras valdes (Kulturamt der Deutschen Volksgemeinschaft) kultūras arhīvā (1936-1937), pēc tam Herdera institūtā.[2] 1939. gada rudenī vācbaltiešu repatriācijas laikā pārcēlās uz Polijas kampaņas laikā okupēto daļu, kur vietējās pārvaldes uzdevumā nodarbojās ar poļu iedzīvotāju pamesto grāmatu šķirošanu. 1940. gada novembrī viņu iecēla par latviešu preses izvērtētāju Berlīnes Publikationsstelle Berlin-Dahlem. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā 1941. gada jūlijā viņš Vācijas ārlietu ministrijas Ģeogrāfiskā institūta uzdevumā nodarbojās ar karšu vākšanu arhīvos, bibliotēkās un muzejos. Vēlāk viņš pildīja līdzīgus uzdevumus Ļeņingradā, Kijevā un citur.

Pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja VFR, darbojās Baltijas Vēstures komisijā (Baltisches Historisches Kommission) kā latviešu izdevumu eksperts, uzturēja ciešu kontaktu ar latviešu trimdas pārstāvjiem un sadarbojās ar VFR izlūkdienestu (Bundesnachrichtendienst).[3]

No 1958. gada strādāja par ierēdni Hamburgā, bija Johana Gotfrīda Herdera Pētniecības padomes (Johann Gottfried Herder-Forschungsrat) loceklis (1979-1983).[4]

Miris 1983. gada 13. februārī Hamburgā.

DarbiLabot

  • Die lettisch-literärische Gesellschaft und das Lettentum. Königsberg 1938. (Dissertation)
  • Die baltische Frage zur Zeit Alexanders III. in Äusserungen der deutschen Öffentlichkeit. Marburg 1953.
  • Lettland zwischen Demokratie und Diktatur: Zur Geschichte d. lettländischen Staatsstreichs vom 15. Mai 1934. München 1957.
  • Von den baltischen Provinzen zu den baltischen Staaten: Beitr. z. Entstehungsgeschichte d. Republiken Estland u. Lettland 1917–1918. Marburg 1971 (Hrsg.)
  • Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte Kapitel baltischdeutscher Geschichte. Johann-Gottfried-Herder-Institut, Marburg 1982, ISBN 3-87969-169-X.
  • Reval und die baltischen Länder : Festschr. für Hellmuth Weiss zum 80. Geburtstag. (Hrsg.): Jürgen von Hehn, Csaba János Kenéz, Marburg 1980.

AtsaucesLabot

  1. www.geni.com
  2. Heike Anke Berger: Deutsche Historikerinnen 1920–1970. Geschichte zwischen Wissenschaft und Politik. Frankfurt am Main u. a. 2007, S. 172.
  3. Hans Michael Kloth: Wie der BND seine eigenen Nazis jagte. In: Der Spiegel. 18. März 2010
  4. Norbert Machheit, Dietmar Willoweit: Bibliographie der Mitglieder des Johann Gottfried Herder-Forschungsrats von 1985 bis 2000. Archived 2007. gada 9. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (PDF; 2,7 MB) Johann Gottfried Herder-Forschungsrat, Marburg/München 2003, S. 13.