Hārvijs Bernards Milks (Harvey Bernard Milk, dzimis 1930. gada 22. maijā, miris 1978. gada 27. novembrī) bija amerikāņu politiķis, kas kļuva par pirmo atklāto homoseksuāli, kas ievēlēts oficiālā amatā Kalifornijas štatā, kad viņš kļuva par Sanfrancisko pilsētas domes deputātu. Vienpadsmit mēnešus pēc ievēlēšanas šajā amatā viņš kopā ar pilsētas mēru Džordžu Moskoni, kas bija pazīstams ar savu draudzīgo nostāju pret LGBT cilvēkiem, tika nogalināts uzbrukumā, kuru veica cits pilsētas domes deputāts Dens Vaits.

Hārvijs Bernards Milks
Sanfrancisko Pilsētas domes deputāts
Amatā
1978. gada 8. janvāris — 1978. gada 27. novembris
Priekštecis nav, vēlēšanu apgabals iepriekš nav eksistējis
Pēctecis Harijs Brits (iecelts)

Dzimšanas dati 1930. gada 22. maijs
Vudmēra, Ņujorkas štats
Miršanas dati 1978. gada 27. novembris
Sanfrancisko, Kalifornijas štats
Augstskola Olbani Universitāte

Naktī pēc slepkavības tūkstošiem cilvēku ar svecēm rokās izgāja ielās, klusībā pieminot slepkavības upurus. Tamlīdzīgs sēru gājiens bija līdz šim vēl nepieredzēts. Milka dzīve un nāves apstākļi, kā arī viņa slepkavas tiesāšana pārvērta Milku savdabīgā Mārtinā Luterā Kingā, kas bija iestājies par LGBT cilvēku tiesībām.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka tieši Milks iniciēja varavīksnes karoga kā LGBT simbola radīšanu, cenšoties panākt, ka LGBT cilvēkiem vairs nav jāidentificē sevi ar nacistu režīma laikā uzspiestu rozā trīsstūri. Milks pretojās rozā trīsstūra izmantošanai, jo pats bija gan ebrejs, gan homoseksuāls.

Viena no Milka nozīmīgākajām frāzēm savas aktīvās darbības laikā bija: „Jums ir jādod viņiem [LGBT jauniešiem] cerība!”

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Izcelsme labot šo sadaļu

Hārvijs Milks ir dzimis 1930. gada 22. maijā Vudmērā, Longailendā, Ņujorkas štatā, kļūdams par jaunāko dēlu lietuviešu ebreju emigrantu Viljama Milka un Minervas Karnas ģimenē. Viņa vecākais brālis bija Roberts, kura dēls Stjuarts Milks arī ir atklāts homoseksuālis un ir aktīvi iesaistījies LGBT kustībā pasaulē ar Hārvija Milka Fonda starpniecību. Tieši Stjuarts no ASV prezidenta Baraka Obamas rokām saņēma Brīvības medaļu 2009. gadā, kas bija piešķirta viņa nelaiķa onkulim Hārvijam Milkam.

Hārvijs Milks bija sekulārs jūdaists. Viņam bija kategoriska nostāja jautājumā par LGBT cilvēku apspiešanu, kas balstīta uz reliģiskiem priekšstatiem, bet viņš arī lepojās ar savu etnisko identitāti. Milka tuva draudzene no 70. gadiem Šarina Saslavska teikusi: „viņš nebija reliģiozs ebrejs, bet viņš vienmēr lepojās ar to, ka ir ebrejs”, piebilstot, ka „viņā vienmēr bija deva lepnuma par to, ka viņš nāk no Ņujorkas.”[1] Saskaņā ar 1910. gada tautas skaitīšanas datiem Milku jeb tolaik vēl Milchu ģimene bija angliskojusi savu jūdaisko uzvārdu Milch uz Milk. Viljama Milka tēvs, Hārvija vectēvs Moriss savas dzīves laikā bija veiksmīgs uzņēmējs, jo uz savas nāves brīdi 1947. gadā viņš bija lielveikala īpašnieks[2][3] un tāpat palīdzēja veidot „Bnai Yisrael” jeb Izraēlas dēlu sinagogu Vudmērā, Longailendā.[4] Milku ģimenes emigrēšana uz ASV notika tā laika emigrācijas ietvaros, kad cilvēki masveidā pārcēlās no Austrumeiropas uz ASV. Hārvija vectēvam Morisam Milkam veltītajā nekrologā laikraksta “The New York Times” 1947. gada 3. maija laikraksta numurā[5] bija teikts, ka Moriss Milks bija dzimis Lietuvā. 1910. gada ASV tautas skaitīšanas datos uzrādīts, ka Moriss Ņujorkā ieradās 1897. gadā, acīmredzot, vispirms nometinoties, un pēc tam 1899. gadā ieradās viņa sieva Hilda kopā ar pieciem bērniem Edīti, Gērtu, Aleksandru, Hariju un Viljamu. Šajos datos tāpat uzradīts, ka visu dzimšanas vieta ir Krievija. Pretruna starp avotiem tiek skaidrota ar to, ka Milchu ģimene ieradās no Kovno, kas ir pašreizējās Lietuvas pilsētas Kauņas nosaukums poļu valodā un jidišā.

Jaunība labot šo sadaļu

Bērnībā Hārviju bieži vien izsmēja par viņa atkārušajām ausīm, lielo degunu un lielajām pēdām, nereti piedēvējot klases klauna statusu. Viņš spēlēja futbolu un viņā radās interese par operu. Pusaudža gados viņš apzinājās savu homoseksualitāti, taču turēja to stingrā slepenībā. Vidusskolas izlaiduma gadagrāmatā pie Hārvija bildes rakstīts: „Milks – un mēdz teikt, ka SIEVIETĒM nekad nav, ko piebilst”, jeb citiem vārdiem sakot Milkam vienmēr bija kaut kas, ko pateikt par sevi.

Hārvijs Milks 1947. gadā pabeidza valsts skolotāju koledžu Bejšorā, Ņujorkā, kļūdams par matemātikas skolotāju. Viņš rakstīja koledžas laikrakstam un ieguva sabiedriska, draudzīga studenta slavu. Neviens no viņa draugiem vidusskolā vai koledžā nenojauta par Milka homoseksualitāti. Viens no viņa klasesbiedriem atceras, ka „neviens nenojauta, ka viņš varētu būt gejs, viņš bija īsts vīrietis”

Korejas kara laikā 1951. gadā Milks pievienojās ASV jūrasspēkiem un turpināja dienestu līdz 1955. gadam, kad dienestu pameta jaunākā leitnanta pakāpē. Nedz būdams skolotājs, nedz dienot jūrasspēkos Milks nebija publiski atzinis savu homoseksualitāti.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

Milks 1956. gadā Džeikoba Rīsa Parka pludmalē, kas ir populāra vieta Kvīnsas geju vidū, satika Džo Kepmbelu, kurš bija septiņus gadus jaunāks par Milku, un Milks iekaroja viņa sirdi kaislīgi. Pat pēc tam, kad Milks un Kempbels sāka dzīvot kopā, Milks turpināja rakstīt romantiskas vēstules un dzejoļus.

Milka sākotnējā karjera bija ļoti mainīga, un viņam bieži labpatika runāt par izmaiņām sevī, kuras viņš piedzīvoja kā vidusšķiras ebreju puika. Politika un LGBT aktīvisms nebija lietas, kas viņu sākotnēji saistīja, un savas pirmās romantiskās attiecības viņš centās nošķirtus no savas ģimenes un darba.

Milks neiesaistījās politikā līdz aptuveni 40 gadu vecumam, pēc tam, kad bija piedzīvojis 60. gadu pretošanās kustības un seksuālās revolūcijas izpausmes ASV. Viņš pamatā dzīvoja Kalifornijā, Teksasā un Ņujorkā līdz iepazina par viņu 18 gadus jaunāko Skotu Smitu. Abi sāka dzīvot kopā 1972. gadā Sanfrancisko homoseksuālo cilvēku migrācijas ietvaros uz šo pilsētu. Pēc Otrā pasaules kara beigām, Sanfrancisko galvenā osta kļuva par mājvietu daudziem homoseksuāliem vīriešiem, kuri tika liegts turpināt dienestu vai kuri atgriezās no kara un vēlējās palikt Sanfrancisko, nevis atgriezties savās dzimtajās pilsētās, kur tiem būtu jāsaskaras ar neiecietību.[6] Līdz 1969. gadam Sanfrancisko bija vairāk homoseksuālu cilvēku nekā jebkurā citā ASV pilsētā.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

Gluži kā viņa vectēvs Moriss un tēvs Viljams, arī Hārvijs uzsāka savu uzņēmējdarbību, atverot veikalu „Castro Camera” Sanfracisko Kastro rajonā, kurš tajā laikā piedzīvoja plašu geju un lesbiešu pieplūdumu. 1973. gada martā pēc tam, kad veikals bija piedzīvojis vandalisku uzbrukumu, Milks ar Smitu par saviem pēdējiem 1000 dolāriem vēlreiz atvēra šo veikalu, dubultojot tā izmērus, un tas kļuva par vietējās kopienas atbalsta centru un viņa politiskās karjeras galveno štābu. Viņš izmantoja to, ka Kastro piedzīvoja politisko un ekonomisko uzplaukumu, lai veicinātu savas un LGBT cilvēku intereses. Trīs reizes Milks balotējās pilsētas domes deputāta amatam no šī rajona, tiesa visas trīs neveiksmīgi.

1972. — 1976. gada politiskās kampaņas labot šo sadaļu

Šajās kampaņās Milks sevi dēvēja par „Kastro mēru”, un viņa izaicinošā uzvedība nodrošināja viņam plašu masu mediju uzmanību un vēlētāju balsis, taču nepietiekoši, lai viņš tiktu ievēlēts. Savu teatrālo kampaņu dēļ viņa popularitāte auga, un viņš izmantoja to LGBT politiskās kampaņas īstenošanai un cīņai ar tā laika politiskajām iniciatīvām, kuras bija vērstas pret LGBT cilvēkiem. 1976. gada novembrī Sanfrancisko vēlētāji mainīja vēlēšanu kārtību, tādējādi, panākot, ka pilsētas domes deputāti tiek ievēlēti no pilsētas apgabaliem, nevis no visas pilsētas kopumā. Milks ātri vien kvalificējās Kastro apgabalam jeb apgabalam Nr.5 kā vadošais kandidāts

Deputāta amatā labot šo sadaļu

1977. gada 8. novembrī Milks tika ievēlēts Sanfracisko Pilsētas domes deputāta amatā, tādējādi kļūstot par pirmo atklāto homoseksuālo vīrieti, kas ievēlēts publiskā amatā ASV. Divi atklāti homoseksuāli cilvēka publiskos amatas jau atradās – atklāta lesbiete Elēna Nobla Masačūsetsas štata pārstāves amatā un atklāts gejs Alans Spīrss Minesotas štata senatora amatā – taču viņi par savu homoseksualitāti paziņoja pēc ievēlēšanas šajos amatos.[7] Milka ievēlēšana šajā amatā bija iespējama un bija galvenais pagrieziena punkts Sanfrancisko politikā, kas bija daļa no plašākām izmaiņām sabiedrībā, kuras situācija piedzīvoja.

Viena no galvenajām Milka politisko kampaņu iezīmēm bija cilvēku pulcēšana ielās. 1978. gada 9. janvārī Milks savu atbalstītāju pavadīts devās sava veida „inaugurācijas gājienā” no Sanfrancisko Kastro rajona uz pilsētas domi nodot pilsētas domes deputāta zvērestu. Savu deputāta darbu Milks sāka, iniciējot izmaiņas likumdošanā, kuras aizliedz diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Viņš tāpat iesaistījās cīņā pret tā dēvēto Ierosinājuma Nr.6 jeb Brigsa iniciatīvu. Šī iniciatīva bija paredzēta, lai pieņemtu likumu, saskaņā ar kuru homoseksuāli skolotāji un publiskos amatos esošas personas, kas „atbalstītu homoseksuāļu tiesības” būtu atlaižamas.

1978. gada 25. jūnijā Hārvijs piedalījās Sanfrancisko Geju brīvības parādē, kura tika rīkota tieši deviņus gadus pēc Stounvolas grautiņiem Kristoferstrītā, Ņujorkā naktī no 27. jūnija uz 28. jūniju 1969. gadā. Grautiņi izcēlās pēc tam, kad LGBT kopienas pārstāvji pretojās Ņujorkas policijas centieniem iebaidīt viņus. Gadu vēlāk daudzās ASV pilsētās tika organizēti spontāni uzvaras un svētku gājieni un parādes, lai atzīmētu grautiņus.

Par spīti neskaitāmiem draudziem dzīvībai Hārvijs uzstājās šajā parādē ar uzrunu, citējot ASV Neatkarības deklarācijU, sakot, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, un aicinot LGBT cilvēkus „nākt ārā no skapja” jeb atklāt savu seksuālo orientāciju citiem, lai grautu pastāvošos mītus un melus par LGBT cilvēkiem, lai atvieglotu dzīvi LGBT jauniešiem.

Varavīksnes karogs labot šo sadaļu

Pirms parādes Hārvijs bija sapratis, ka LGBT kopienai bija nepieciešams simbols, par kuru nebūtu negatīvu asociāciju. Esošais rozā trīsstūris bija izmantots nacistu koncentrācijas nometnēs, lai apzīmētu homoseksuālus vīriešus holokausta laikā. Milks ideju par jaunu simbolu diskutēja ar Gilbertu Beikeru, kurš izgudroja astoņu krāsu karogu, kura galvenā ideja bija demonstrēto LGBT kopienas daudzveidību.

Lai gan sākotnēji varakvīksnes karogs tika veidots no astoņām krāsām, 1979. gadā divas no tām – rozā un tirkīszils – tika izņemtas, lai atvieglotu šādu karogu izgatavošanu. Visbiežāk karogu izmanto ar sarkano krāsu augšā saskaņā ar to, kā krāsas ir redzamas varakvīksnē[12]. Bez acīmredzamā LGBT kopienas daudzveidības simbolisma, ko karogs demonstrē kopumā, katrai no krāsām karogā ir sava doma: sarkanā simbolizē dzīvi; organžā – dziedināšana; dzeltenā – saules gaismu; zaļā ir dabas krāsa; zilā simbolizē harmoniju un lillā krāsa apzīmē garīgumu. Izņemtā rozā krāsa bija seksualitātes krāsa un tirkīszilā krāsa bija maģijas un mākslas krāsa.

Trīsdesmit brīvprātīgo paši savām rokām krāsoja un savienoja katru no karoga krāsainajiem posmiem 1978. gada parādei[7], un 25. jūnijā tas pirmo reizi tika demonstrēts Geju brīvības parādē. Pastāv uzskats, ka Beikers ideju par varavīksnes karogu aizguva no Džūdijas Gārlandas dziesmas „Over the Rainbow”, taču tikpat labi viņš ideju varēja aizgūt no hipiju kustības, par kuras pionieri uzskata LGBT aktīvistu Alenu Gīnsbergu.

Hārvija Milka un Džordža Moskones slepkavība labot šo sadaļu

1978. gada 27. novembrī cits pilsētas domes deputāts Dens Vaits, kurš pavisam nesen bija atkāpies no sava amata un gribēja atgūt to, nogalināja Hārviju Milku un pilsētas mēru Džordžu Moskoni Sanfrancisko pilsētas domē. Milka ievēlēšana pilsētas domē, viņa slepkavība un tai sekojošie procesi iezīmēja izmaiņas sabiedriskajā sabiedrības strāvojumos attiecībā pret LGBT kopienu un izmaiņas konfliktā starp pilsētas vadību un policijas spēkiem. Naktī pēc Milka slepkavības tūkstošiem LGBT cilvēku un atbalstītāju izgāja ielās ar svecēm un noturēja klusuma brīdi. Milka piemiņas pasākums tika noturēts Shaar Zahav draudzē un to vadīja rabīns Alens Benets, kas bija atklāts homoseksuālis. Pēc Milka slepkavības pieprasījums pēc varakvīksnes karoga ievērojami pieauga.

Dens Vaits tika atzīts par vainīgu Milka un Moskones slepkavībās un viņa tika piespriests piecu gadu cietumsods. Šāds soda mērs daudziem šķita ļoti mazs par dubultslepkavību un izraisīja plašas sabiedrības debates; ipaši lielas dusmas tas izraisīja LGBT kopienas vidū, kur maigo sodu saistīja ar Milka homoseksualitāti – homoseksuāla cilvēka slepkavam bija piespriests daudz maigāks sods, salīdzinot ar to, kādu parasti piesprieda heteroseksuāla cilvēka slepkavības gadījumā. Netaisnības sajūta LGBT kopienā izraisīja mobilizāciju, un Sanfrancisko ielās atkal izgāja cilvēki, protestējot pret šo netaisnību.

Nesenākie notikumi labot šo sadaļu

Neapšaubāmi Milks ar savām politiskajām aktivitātēm ir devis ievērojamu ieguldījumu ASV un visas pasaules LGBT cilvēku tiesību atzīšanā un dzīves apstākļu uzlabošanā. Viņš ir iekļauts prestižā ASV žurnāla „Time” 20. gadsimta 100 varoņu un ikonu sarakstā. Ievērojamais LGBT žurnāls „Advocate” Milku kā trešo ir iekļāvis savā 20. gadsimta 40 varoņu sarakstā. Viņa dzīvesstāsts ir iedvesmojis arī režisoru Gasu Van Santu, kurš 2008. gadā laida klajā filmu „Milks” ar Šonu Penu un Džošu Brolinu galvenajās lomās, kas bija balstīta uz citas filmas — „Hārvija Milka dzīve un laiks”.

Par spīti Milka īsajai politiskajai karjerai, viņš kļuva par Sanfrancisko ikonu un LGBT kopienas mocekli. 2002. gadā Milks tika nosaukts par „zināmāko un ievērojamāko atklāto homoseksuāli, kurš jebkad ievēlēts politiskā amatā ASV”. Anna Kronenberga, kas bija Milka pēdējās kampaņas vadītāja, par viņu rakstīja šādi: „Atšķirība starp Milku un mani bija tā, ka viņš bija vizionārs. Viņš iedomājās pareizu pasauli savā galvā un tad viņš rīkojās, lai to tādu arī veidotu — ikvienam no mums.”.

2009. gadā tika dibināts "Hārvija Milka fonds". Fonda mērķi ir popularizēt Milka dzīvesstāstu, atbalstīt LGBT jaunatni, un veicināt izglītību LGBT jautājumos. 2009. gada augustā ASV prezidents Baraks Obama Milkam piešķīra pēcnāves Prezidenta Brīvības medaļu par viņa ieguldījumu LGBT pilsoniskajā kustībā, kuru saņēma viņa brāļa dēls Stjuarts Milks. Tā paša gada oktobrī Kalifornijas štata gubernators Arnolds Švarcenegers ieviesa Hārvija Milka dzimšanas dienu — 22. maiju — kā štatam nozīmīgu piemiņas dienu.[8]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Rebecca Spence. «Harvey Milk, in Life and on Film, Typified the Proud Jew as Outsider». The Jewish Daily Forward, 2008-12-11. Skatīts: 2013-05-26.
  2. "Harvey Bernard Milk." Dictionary of American Biography, Supplement 10: 1976–1980. Charles Scribner's Sons, 1995.
  3. “Harvey Bernard Milk". Encyclopedia of World Biography, 2nd ed. 17 Vols. Gale Research, 1998.
  4. Shilts, p. 4.
  5. Morris Milk – Obituary NY Times 3 May 1947
  6. D'Emilio, John. "Gay Politics and Community in San Francisco since World War II", in Hidden From History: Reclaiming the Gay and Lesbian Past, New American Library (1989). ISBN 0-453-00689-2
  7. http://www.wikiqueer.com[novecojusi saite]
  8. «Schwarzenegger signs bill honoring gay-rights activist». CNN. 2009-10-12. Skatīts: 2013-05-26.

Ārējās saites labot šo sadaļu