Gudrības zobs
Gudrības zobs ir trešais un pēdējais molārs (lielais dzeroklis), kas parasti izšķiļas cilvēka mutes dobuma zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs. Parasti cilvēkiem katrā žokļa pusē ir viens gudrības zobs — kopumā četri, taču dažiem cilvēkiem var nebūt neviena, savukārt citiem var būt mazāk vai vairāk nekā četri.
Šie zobi ir evolūcijas palieka (rudiments), kas sākotnēji palīdzēja senajiem cilvēkiem apstrādāt cietu pārtiku, bet mūsdienās tiem bieži vien nav funkcionālas nozīmes un tie var izraisīt dažādas zobu veselības problēmas. Mūsdienu cilvēka žoklis bieži ir par mazu, lai pilnībā izšķiltos visi četri gudrības zobi. Tas var izraisīt saspiešanos, nepareizu zoba novietojumu vai daļēju šķilšanos. Gudrības zobus ir grūti tīrīt to atrašanās vietas dēļ, kas palielina kariesa un smaganu slimību risku.
Ja gudrības zobi rada problēmas, zobārsti bieži iesaka tos izņemt. Procedūra var būt salīdzinoši vienkārša vai sarežģīta, atkarībā no zoba novietojuma un sakņu struktūras. Gudrības zobu izņemšana ir izplatīta procedūra, kuru parasti veic vietējā anestēzijā. Pēc izņemšanas var būt īslaicīga pietūkšana un diskomforts, taču komplikācijas ir reti sastopamas. Dažos gadījumos tie var funkcionēt līdzīgi citiem zobiem, tāpēc daži zobārsti izvēlas tos neizņemt, ja tie nerada problēmas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gudrības zobs.
