Grigorijs Lučanskis
Grigorijs Lučanskis (krievu: Григорий Эммануилович Лучанский; dzimis 1945. gada 8. februārī Uzbekijas PSR, Taškentā) ir starptautisks ebreju izcelsmes uzņēmējs, dzīvojis arī Latvijā. Dibinājis ietekmīgo enerģētikas uzņēmumu grupu "Nordex". Ieņemti arī vadošie amati Starptautiskajā rūpnieku un uzņēmēju kongresā, kā arī Krievijas Investīciju projektu un programmu centrā. Krievijas Ebreju kongresa Prezidija biroja loceklis.[1]
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuIzglītība
labot šo sadaļu1968. gadā absolvēja Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu, iegūstot inženiera-metalurga specialitāti.
1973. gadā absolvēja Sergo Ordžonikidzes Maskavas Aviācijas institūtu, iegūstot ekonomista specialitāti celtniecībā.
Profesionālā darbība
labot šo sadaļu1969. gadā sāka vadīt Latvijas PSR celtniecības vienību, bijis nodaļas vadītājs. Darbojās arī kā Latvijas PSR komjaunatnes Centrālkomitejas revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
1974. gadā tika iecelts par Latvijas Valsts universitātes prorektoru administratīvajā-finanšu jomā.
1983. gadā tika atzīts par vainīgu sociālistiskā īpašuma piesavināšanās gadījumā 2564 rubļu apmērā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiekot sodīts ar 7 gadiem cietumā. 1985. gadā, pēc 2 cietumā pavadītiem gadiem, tika atbrīvots, norīkojot piespiedu darbā tautsaimniecības būvēs. Šajā laikā izveidoja un vadīja PSRS pirmo aptverošo celtnieku brigādi. Tāpat arī tika uzaicināts strādāt par agrofirmas "Ādaži" direktora Alberta Kaula vietnieku.
1989. gadā, pēc agrofirmas apmeklējuma, PSRS komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs tai piešķīra atļauju ekonomiskajai darbībai ārzemēs. Līdz ar to, Lučanskis izveidoja PSRS pirmo nevalstisko ārējās tirdzniecības uzņēmumu — "Ādaži Impex".[2] Jau pēc gada tai bija apgrozījums ap 50 miljoniem dolāru, bet 1990. gadā Lučanskis Austrijā nodibināja uzņēmumu "Nordex",[2] kas kļuva par pirmo uzņēmumu Rietumos ar kapitāla līdzdalību no PSRS.
Privātā dzīve
labot šo sadaļuDzīvo Krievijā un Austrijā. Precējies, ir trīs meitas un dēls.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Структура Российского еврейского конгресса». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-02-24. Skatīts: 2011-02-08.
- ↑ 2,0 2,1 Jānis Domburs. «Kapitālista evolūcija — no Ādažiem līdz Vīnei». www.periodika.lv, 1993-02-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2020-10-18. Arhivēts 2019-05-15 Wayback Machine vietnē.