Gogoļa iela
Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Maskavas forštates apkaimē. Nelielais ielas posms pie dzelzceļa stacijas ir robeža starp Maskavas forštati un Centru. Gogoļa iela sākas Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu un beidzas krustojumā ar Lāčplēša un Firsa Sadovņikova ielu. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 2—5 braukšanas joslām.
| Gogoļa iela | |
|---|---|
 Gogoļa iela pie Centrāltirgus | |
| Ielas novietojums Rīgā | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Apkaime | Maskavas forštate |
| Garums | 1045 m |
| Vēsturiskie nosaukumi |
|
| Joslu skaits | 2—5 |
| Segums | asfalts, bruģakmens |
| Celtnes | Latvijas Zinātņu akadēmija, Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Satiksmes ministrija |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | lielākā daļa visu maršrutu |
| Trolejbuss | 3. 13. 15. 19. |
 Gogoļa iela Vikikrātuvē | |
VēstureLabot
Tagadējā Gogoļa iela ietver kādreizējo Lāču ielu un Stacijas ielu. Lāču iela atradās tagadējās Gogoļa ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Dzirnavu ielai, bet Stacijas iela savienoja 19. gadsimta 60. gados izveidoto Stacijas laukumu ar Lāču ielu. 1885. gadā Stacijas ielai klāt pievienoja Lāču ielu. Savukārt 1902. gadā, sakarā ar krievu rakstnieka Nikolaja Gogoļa nāves 50. gadadienu, ielu pārdēvēja par Gogoļa ielu. 20. gadsimta 30. gados iela tika pagarināta no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. Nosaukums vācu okupācijas laikā bija Salaspils iela (vācu: Kirchholmerstraße).[1]
Ielas raksturojumsLabot
Gogoļa iela aizsākās Centra apkaimes dienvidu daļā, Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu, iepretīm Raiņa bulvārim un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot Maskavas forštates apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām Rīgas Centrāltirgum, nogriežās dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir bruģakmens segums, pārējā garumā to klāj asfalts. Krustojas ar Gaiziņa ielu, kurai iepretīm atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, un Turgeņeva ielu. Posmā starp Turgeņeva un Puškina ielām tā virzās garām Zinātņu akadēmijas augstceltnei. Aiz Puškina ielas krustojuma tā krustojas ar Jēzusbaznīcas un Dzirnavu ielām, nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar Strūgu ielu un Lāčplēša ielu un beidzas krustojumā ar Firsa Sadovņikova ielu.
Ielu savienojumiLabot
Gogoļa iela ir savienota ar šādām ielām:
- 13. janvāra iela
- Marijas iela
- Gaiziņa iela ("T" veida krustojums)
- Turgeņeva iela
- Puškina iela
- Jēzusbaznīcas iela
- Dzirnavu iela
- Strūgu iela ("T" veida krustojums)
- Lāčplēša iela
- Firsa Sadovņikova iela
Interesanti objektiLabot
- Gogoļa ielā 3 atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" administrācija. Ēka celta 1925. gadā. Interesanti, ka ēkā līdz 1940. gadam darbojās arī Latvijas Mākslas akadēmija.
- Gogoļa ielā 9 atrodas Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam pēc Teodora Gotfrīda Šulca projekta.
- Gogoļa ielā 7a atrodas Valsts policijas Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Padomju okupācijas laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa.
AttēliLabot
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |