Gogoļa iela

Gogoļa iela
	Gogoļa iela pie Centrāltirgus
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Maskavas forštate
Garums	1045 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Lāču iela; Stacijas iela; Salaspils iela;
Joslu skaits	3—5
Segums	asfaltbetons, bruģakmens
Celtnes	Latvijas Zinātņu akadēmija, Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca, Satiksmes ministrija
Sabiedriskais transports
Autobuss	2., 7., 10., 11., 12., 16., 18., 22., 23., 24., 25., 26., 34., 47., 50., 51., 52., 55., 57.
Trolejbuss	3., 4., 13., 15., 19., 20., 31., 34., 35.
	Gogoļa iela Vikikrātuvē

Gogoļa iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštates apkaimē. Nelielais ielas posms pie dzelzceļa stacijas ir robeža starp Maskavas forštati un Centru. Gogoļa iela sākas Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu un beidzas krustojumā ar Lāčplēša un Firsa Sadovņikova ielu. Ielas kopējais garums ir 1045 metri un tā sastāv no 3—5 braukšanas joslām.

Vēsture labot šo sadaļu

Tagadējā Gogoļa iela ietver kādreizējo Lāču ielu (no vācu: Bärenstrasse) un Stacijas ielu. Lāču iela atradās tagadējās Gogoļa ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Dzirnavu ielai, bet Stacijas iela savienoja 1860. gados izveidoto Stacijas laukumu ar Lāču ielu. 1885. gadā Stacijas ielai pievienoja Lāču ielu. Savukārt 1902. gadā, sakarā ar ukraiņu rakstnieka Nikolaja Gogoļa nāves 50. gadadienu, ielu pārdēvēja par Gogoļa ielu. 1930. gados ielu pagarināja no Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai. Vācu okupācijas laikā to pārdēvēja par Salaspils ielu (vācu: Kirchholmerstraße).^[1]

Ielas raksturojums labot šo sadaļu

Gogoļa iela aizsākas Centra apkaimes dienvidu daļā, Stacijas laukumā, savienojumā ar 13. janvāra un Marijas ielu, iepretīm Raiņa bulvārim un virzās dienvidu virzienā. Iela caur tuneli, ieejot Maskavas forštates apkaimē, šķērso dzelzceļa uzbērumu un, virzoties garām Rīgas Centrāltirgum, nogriežas dienvidaustrumu virzienā. Līdz tunelim tai ir bruģakmens segums, pārējā garumā to klāj asfaltbetons. Krustojas ar Gaiziņa ielu, kurai iepretīm atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, un Turgeņeva ielu. Posmā starp Turgeņeva un Puškina ielām tā virzās garām Zinātņu akadēmijas augstceltnei. Aiz Puškina ielas krustojuma tā krustojas ar Jēzusbaznīcas un Dzirnavu ielām, nogriežas austrumu virzienā un tālāk iet kā četru joslu iela ar atdalītām brauktuvēm. Krustojas ar Strūgu ielu, aiz tās beidzas krustojumā ar Lāčplēša ielu, kur turpinās kā Jēkabpils iela (tālāk Firsa Sadovņikova iela).

Ielu savienojumi labot šo sadaļu

Gogoļa iela ir savienota ar šādām ielām:

Interesanti objekti labot šo sadaļu

Rīgas Katrīnas skolas pirmā ēka, 1789.g.

Gogoļa ielā 3 atrodas Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, kā arī VAS "Latvijas dzelzceļš" administrācija. Ēka celta 1913. gadā 1895.g. izveidotajai Rīga-Orlas dzelzceļa pārvaldei.^[2] Interesanti, ka ēkā no 1920. līdz 1940. gadam darbojās arī Latvijas Mākslas akadēmija.
Gogoļa ielā 9 atrodas Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīca (ēkā atrodas arī Nikolaja brīnumdarītāja baznīca). Baznīca celta laikā no 1814. līdz 1818. gadam pēc Teodora Gotfrīda Šulca projekta nodēgošas 1812.g. ugunsgrēka Krievu-Tirgus baznīcas (Рижско-Рынская церковь) vietā.^[3]
Gogoļa ielā 7a atrodas Valsts policijas Latgales priekšpilsētas policijas pārvalde. Padomju okupācijas laikā ēkā atradās Rīgas pilsētas Maskavas rajona milicijas daļa. Līdz 1812.g. šajā vietā atradās pirmā krievu skola Vidzemes guberņā, Rīgas Katrīnas skola.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.
↑ Toms Altbergs. Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture. Rīga : Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli, 2016. 30. lpp. ISBN 978-99-84-845-01-2.
↑ Fjodors Kiprianovičs. «Образованіе русскаго юношества въ Риге въ первой половинѣ 19-го столѣтія». www.periodika.lv (krievu). Рижский вестник, Nr.6, 1908-01-08. Skatīts: 2021-09-29.

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Rīgas ielas. Enciklopēdija. 3. sējums. SIA Drukātava, 2009, 110. lpp.

[2] Toms Altbergs. Ilustrētā Latvijas dzelzceļa vēsture. Rīga : Latvijas dzelzceļš, Dienas Žurnāli, 2016. 30. lpp. ISBN 978-99-84-845-01-2.

[3] Fjodors Kiprianovičs. «Образованіе русскаго юношества въ Риге въ первой половинѣ 19-го столѣтія». www.periodika.lv (krievu). Рижский вестник, Nr.6, 1908-01-08. Skatīts: 2021-09-29.

[1]

[2]

[3]