Virdžils Grisoms

(Pāradresēts no Gass Grisoms)

Virdžils Aivens "Gass" Grisoms (Virgil Ivan "Gus" Grissom; dzimis 1926. gada 3. aprīlī, miris 1967. gada 27. janvārī) bija ASV astronauts. Gājis bojā, gatavojoties Apollo 1 lidojumam.

Virdžils Grisoms
Virgil Grissom
Virdžils Grisoms
Personīgā informācija
Dzimis 1926. gada 3. aprīlī
Mičela, Indiāna, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1967. gada 27. janvārī (40 gadi)
Kanaveralas zemesrags, Florida, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Vecāki Deniss Grisoms
Sesīlija Kinga Grisoma
Brāļi 2
Māsas 2
Dzīvesbiedre Betija Mūra (Betty Moore)
Bērni Skots Grisoms, Braiens Grisoms
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Kosmosā pavadītais laiks 5 h 7 min
Iesaukums 1959. gads
Misija(s) 1. Mercury-Redstone 4
2. Gemini 3
Kosmosa kuģi Freedom 7, Gemini 3
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvežleitnants
Dienesta laiks 1944.—1945., 1950.—1967.
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra ASV Armija, Gaisa spēki
Nodarbošanās lidotājs
Kaujas darbība Otrais pasaules karš, Korejas karš
Izglītība vairākas pilotu skolas, US Air force Institute of Technology
Inženiera darbība
Nozare mehāniskā inženierija
Izglītība Purdue University

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Pēc vidusskolas pabeigšanas Otrā pasaules kara laikā Grisoms kā aviācijas kadets 1944. gadā iestājās ASV Armijā. Pēc pamatapmācības viņš tika nozīmēts kā lietvedis Brooks Field bāzē Teksasā. Pēc kara beigām no armijas viņš atvaļinājās 1945. gada septembrī. Pēc kara viņš strādāja par namdari. 1946. gadā iestājās Purdue University. 1950. gadā ieguva bakalaura grādu mehāniskajā inženierijā.

Pēc universitātes beigšanas Grisoms iestājās tikko izveidotajos Gaisa spēkos. Viņš izgāja gaisa kadetu pamatkursu Rendolfa Gaisa spēku bāzē. Korejas kara laikā Grisomu 1951. gada februārī nosūtīja uz kara zonu. Viņš lidoja ar F-86 Sabre iznīcinātāju, veicot 100 izlidojumus kā vadošo iznīcinātāju piesedzējs.

1952. gadā Grisoms atgriezās ASV. Viņš darbojās kā jauno pilotu instruktors Braiena bāzē Teksasā. 1955. gadā viņš iestājās US Air force Institute of Technology, kur pēc gada ieguva aeromehānikas bakalaura grādu. 1956. gadā Grisoms iestājās izmēģinātājpilotu skolā Edvardsa Gaisa spēku bāzē.

1959. gadā Grisoms pieteicās pirmajai pilotējamajai kosmisko lidojumu programmai. Pēc fizisko un psiholoģisko pārbaužu sērijas viņš iekļuva septiņu Mercury astronautu grupā.

 
Grisoms pie Liberty Bell 7 kapsulas

1961. gadā Grisoms tika izvēlēts otrajam suborbitālajam lidojumam Mercury-Redstone 4. 1961. gada 21. jūlijā viņš ar kosmosa kuģi Liberty Bell 7 veica nepilnu 16 minūšu lidojumu, kas bija analoģisks Alana Šeparda lidojumam Mercury-Redstone 3. Pēc nolaišanās okeānā negaidīti atsprāga lūka un ūdens sāka ieplūst kapsulā. Grisomam izdevās izkļūt ārā, kur viņu evakuēja ar helikopteru. Liberty Bell 7 neizdevās izglābt, un tas nogrima 5 km dziļumā.

1963. gadā par jaunā kosmosa kuģa Gemini 3 komandējošo pilotu bija nozīmēts Alans Šepards, bet viņam 1964. gada sākumā tika diagnosticēta iekšējās auss saslimšana, tādēļ Šeparda vietā nozīmēja Grisomu. Gemini 3 startēja 1965. gada 23. martā, veicot 3 apriņķojumus ap Zemi.

 
Apollo 1 komanda: Grisoms, Vaits un Čafijs

Virdžils Grisoms bija Gemini 6A komandpilota Voltera Širras dublieris. Pēc tam viņš darbojās Apollo programmā un tika nozīmēts par AS-204 misijas komandieri. 1967. gada 27. janvārī Virdžils Grisoms kopā ar Edvardu Vaitu un Rodžeru Čeifī starta laukumā Apollo 1 kapsulā veica treniņus pirms gaidāmā lidojuma, bet negaidīti izcēlās ugunsgrēks. Kabīnes 100 % skābekļa atmosfērā uguns izplatījās tik ātri, ka laikus nepaspēja atvērt lūku, un visi kosmonauti gāja bojā.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums labot šo sadaļu

Kosmosa kuģis Starta datums Nolaišanās datums Amats Ilgums
Mercury-Redstone 4 21.07.1961. 21.07.1961. Pilots 15 min 37 s
Gemini 3 23.03.1965. 23.03.1965. Komandējošais pilots 4 h 53 min

Ārējās saites labot šo sadaļu