Matemātikā funkcijas grafiks ir sakārtotu pāru kopums , kur Izplatītajā gadījumā, kur un ir reāli skaitļi, šie pāri ir punktu Dekarta koordinātu sistēmas divu dimensiju plaknē un tādējādi veido šīs plaknes apakškopu.

Funkcijas grafiks

Divu mainīgo funkciju gadījumā tas ir funkcijas, kuru domēns sastāv no pāriem grafiks parasti attiecas uz sakārtoto trīskāršu kopu kur pāru vietā tāpat kā iepriekš minētajā definīcijā. Šī kopa ir trīsdimensiju telpas apakškopa; divu reālu mainīgo nepārtrauktai reālās vērtības funkcijai tā ir virsma.

Zinātnē, inženierzinātnēs, tehnoloģijās, finansēs un citās jomās grafiki ir rīki, ko izmanto daudziem mērķiem. Vienkāršākajā gadījumā viens mainīgais tiek attēlots kā cita funkcija, parasti izmantojot taisnstūra asis (angļu: plot).

Funkcijas grafiks ir īpašs attiecības gadījums. Mūsdienu matemātikas pamatos un parasti kopu teorijā funkcija faktiski ir vienāda ar tās grafiku.[1] Tomēr bieži vien ir lietderīgi funkcijas redzēt kā kartējumus,[2] kas sastāv ne tikai no attiecības starp ievadi un izvadi, bet arī no tā, kura kopa ir domēns un kura kopa ir koddomēns. Piemēram, lai teiktu, ka funkcija ir uz (surjektīvs) vai nav kodomēns,[3] ir jāņem vērā. Funkcijas grafiks pats par sevi nenosaka kodomēnu. Parasti[4] tiek lietoti gan termini funkcija, gan funkcijas grafiks, jo pat tad, ja tiek uzskatīts par vienu un to pašu objektu, tie norāda uz tā skatīšanu no citas perspektīvas.

Funkcijas grafiks intervālā [−2,+3]. Parādītas arī divas reālās saknes un lokālais minimums, kas atrodas intervālā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Charles C Pinter. A Book of Set Theory. Dover Publications, 2014. 49. lpp. ISBN 978-0-486-79549-2.
  2. T. M. Apostol. Mathematical Analysis. Addison-Wesley, 1981. 35. lpp.
  3. Kopa, kas ietver visas iespējamās dotās funkcijas vērtības.
  4. P. R. Halmos. A Hilbert Space Problem Book. Springer-Verlag, 1982. 31. lpp. ISBN 0-387-90685-1.