Frīdrihs Skujiņš
Frīdrihs Kārlis Skujiņš (dzimis 1890. gada 20. maijā, miris 1957. gada 27. februārī) bija latviešu arhitekts, Latvijas Tiesu pils būvmeta autors (uzcelta 1936—1938) un PSRS vēstniecības ēkas Berlīnē projekta projekts (1948—1951).
| Frīdrihs Kārlis Skujiņš | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1890. gada 20. maijā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1957. gada 27. februārī (66 gadu vecumā) Berlīne,  Vācija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1890. gada 20. maijā Rīgā ierēdņa ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1901—1908), studēja Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Arhitektūras nodaļā (1908—1916). Jau studiju laikā strādāja dažādos Rīgas arhitektu birojos, Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur piedalījās Voroņežas rūpnīcu projektēšanā, Maskavā ieguva RPI inženiera-arhitekta grādu, darbojās Padomju Krievijas Kara būvniecības pārvaldē.
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Skujiņš 1921. gadā atgriezās dzimtenē, uzsāka arhitekta privātpraksi un sāka strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.
Piedalījies daudzu būvju projektēšanā. 1923. gadā viņš izplānoja jauna kinoteātra Splendid Palace projektu Elizabetes ielā Rīgā un kinoteātra Gloria Palace projektu Tallinā pēc uzņēmēja Vasīlija Jemeļjānova pasūtījuma. 1924. gadā strādāja pie Ķemeru kūrorta atjaunošanas. 1928. gadā pēc viņā projekta izveidoja Mīlestības saliņu ar rotondu, 1929. gadā projektējis Ķemeru ūdenstorni ar skatu laukumu, bet 1933. gadā Ķemeru sporta un atpūtas kompleksu, ko vēlāk pārveidoja par restorānu "Jautrais ods". Pēc viņa būvmeta 1936.—1938. gadā uzcēla Latvijas Tiesu pils ēku Rīgā. 1938. gadā viņš kopā ar Georgu Daugi ieguva vienu no trim 1. godalgām Uzvaras laukuma idejas projektu sacensībās un saņēma uzdevumu strādāt pie tā novietnes projekta.[1]
1939. gadā Skujiņš pārcēlās uz dzīvi Vācijā.[2] Berlīnē viņš strādāja profesora Rimpela (Rimpel) arhitektūras birojā.
Pēc kara beigām bija Lielberlīnes maģistrāta (Magistrat von Groß-Berlin) arhitekts (1945—1948), pēc tam vācu speciālistu grupā viņš strādāja pie PSRS vēstniecības Berlīnē jaunas ēkas projekta, kuru projektēja arhitekts Anatolijs Striševskis (1949-1951), bija Vācu Būvakadēmijas (Deutsche Bauakademie) vadošais arhitekts (1951—1953), Leipcigas opernama (Opernhaus Leipzig) projekta galvenais arhitekts (1953—1954), Vācu Būvakadēmijas institūta direktors (1955—1957).
Miris 1957. gada 27. februārī Berlīnē.[3]
Projekti labot šo sadaļu
- Riharda Poles (Richard Pohle) fabrikas ēkas Rīgā (1915—1917)
- kinoteātris Splendid Palace Elizabetes ielā (1921—1922)
- kinoteātris Gloria Palace Tallinā (1923—1925)
- Ķemeru peldiestādes atjaunošana ar dūņu vannām (1924)
- Ķemeru ūdenstornis ar skatu laukumu (1929)
- Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas kapela (1930—1931)
- Ķemeru sporta un atpūtas komplekss, vēlāk pārveidots par restorānu "Jautrais ods" (1933)
- Jelgavas Skolotāju institūta ēkas atjaunošana (1936)
- Kandavas pamatskolas ēka (1936)
- Latvijas Tiesu pils (kopā ar Aleksandru Klinklāvu, 1936—1938)
- Strenču luterāņu baznīcas tornis (1937)
- Trikātas 6-klasīgā pamatskola "Gaismaskalns" (1937—1939)
- Bērzpils 6-klasīgā pamatskola
- Uzvaras laukuma novietnes projekts (1939)
- Muzikālās akadēmijas (Singakademie Unter den Linden) ēkas pārbūve (1946—1947)
- PSRS vēstniecības ēkas projekts Unter den Linden ielā Berlīnē (kopā ar Anatoliju Striževski, 1948-1951)
- PSRS Tirdzniecības pārstāvniecība Berlīnē (1951—1953)
-
Kinoteātra "Splendid Palace" ieeja -
Ķemeru peldu iestādes ēka -
Ķemeru peldu iestādes ēka -
Ķemeru ūdenstornis ar skatu laukumu -
Latvijas Tiesu pils -
Bērzpils skola -
Uzvaras laukuma projekts -
Gloria Palace Tallinā PSRS okupācijas laikā -
PSRS vēstniecības ēka Unter den Linden ielā Berlīnē
.jpg)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 248-39 249. sleja.
- ↑ Baiba Pīra-Rezovska, Anitra Tooma. Rīgas dārzu un parku ceļvedis. Rīga : Rīgas meži, 2017. 151–162. lpp. ISBN 978-9934-20-080-9.
- ↑ Friedrich Skujin Arhivēts 2003. gada 6. decembrī, Wayback Machine vietnē. archinform.net
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |