Florensa Grifita-Džoinere

(Pāradresēts no Florensa Grifita Džoinere)

Florensa Deloresa Grifita-Džoinere (angļu: Florence Delorez Griffith Joyner;[2] dzimusi 1959. gada 21. decembrī, mirusi 1998. gada 21. septembrī) bija amerikāņu vieglatlēte, sprintere, startējusi 100 un 200 m distancēs. Viņas 1988. gadā uzstādītie labākie rezultāti šajās distancēs joprojām ir pasaules rekordi, tāpēc Grifita-Džoinere tiek uzskatīta par "visu laiku ātrāko sievieti".[3][4][5]

Florensa Grifita-Džoinere
Florence Griffith Joyner
Florensa Grifita-Džoinere
Florensa Grifita-Džoinere 1988. gadā
Personas dati
Dzimusi 1959. gada 21. decembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Losandželosa, Kalifornija, ASV
Mirusi 1998. gada 21. septembrī (38 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mission Viejo, Kalifornija, ASV
Pārstāvētā valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība Amerikāniete
Augums 169 cm
Svars 59 kg
Iesauka FloJo[1]
Izglītība UCLA
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna 100 metri, 200 metri
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (1984, 1988)

Viņa bija precējusies ar vieglatlētu, trīssoļlēcēju Elu Džoineru, kura māsa Džekija Džoinere-Kersija arī bija izcila vieglatlēte, ir pašreizējā pasaules rekordiste septiņcīņā.[6]

Grifita-Džoinere piedalījās divās olimpiskajās spēlēs (1984, 1988). 1984. gadā Losandželosā izcīnīja sudraba medaļu 200 metru distancē, savukārt 1988. gadā Seulā izcīnīja trīs zelta un vienu sudraba medaļu — kļuva par čempioni individuālajās 100 un 200 m distancēs un 4×100 m stafetē ASV izlases sastāvā, savukārt 4×400 m stafetē izcīnīja sudrabu. Pirmo pasaules rekordu uzstādījusi ASV olimpiskajā atlasē 1988. gada 16. jūlijā, kad 100 m distanci veica 10,49 sekundēs, pārspējot Evelīnas Ešfordes iepriekšējo rekordu par 0,27 sekundēm. Seulas olimpiskajās spēlēs viņa laboja pasaules rekordu 200 m vispirms pusfinālā, pēc tam tajā pašā dienā arī finālā, summā uzlabojot to par 0,37 sekundēm. 1987. gada Pasaules čempionātā Grifita-Džoinere izcīnīja zeltu 4×100 m stafetē un sudrabu 200 m distancē.

1988. gadā saņēmusi Džeima Salivana balvu kā labākā amatieru sportiste, Track & Field News balvu, Associated Press vērtējumā tika atzīta par gada labāko sportisti, kā arī kļuva par pirmo IAAF pasaules labākās vieglatlētes balvas ieguvēju.

Grifitas-Džoineres fenomenālais rezultātu progress 1988. gadā izraisa aizdomas par dopinga lietošanu, tomēr viņas karjeras laikā nekādi pierādījumi neatļautu līdzekļu lietošanai netika gūti. Papildus aizdomas rada fakts, ka dopinga lietošanā ir ticis pieķerts viņas dzīvesbiedrs Els Džoiners. 1989. gadā sportiste, atrodoties elites virsotnē, pameta profesionālo sportu. 1990. gadā nāca pasaule meita Mērija, tācu šai pašā gadā Florensai sākās nopietnas veselības problēmas, tostarp sirdsdarbības traucējumi. Mirusi 1998. gada 21. septembrī no epilepsijas lēkmes.[7] Veselības problēmu sākums uzreiz pēc sportistes karjeras beigām un pāragrā nāve 38 gadu vecumā ir vēl divi iemesli, kādēļ Grifitas-Džoineres karjeru aizēno aizdomas par dopinga lietošanu.

Personiskie rekordi labot šo sadaļu

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
100 metri 10,49 s 1988. gada 16. jūlijs   Indianapolisa, ASV Pasaules rekords
200 metri 21,34 s 1988. gada 29. septembris   Seula, Dienvidkoreja Pasaules rekords

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Jere Longman. «Florence Griffith Joyner, 38, Champion Sprinter, Is Dead». The New York Times, 1998. gada 22. septembrī. 23. lpp. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
  2. Matthew C. Whitaker. Icons of Black America: Breaking Barriers and Crossing Boundaries, Volume 1 1. ABC-CLIO, 2011. 520. lpp. ISBN 0-313-37642-5.
  3. http://sportsillustrated.cnn.com/olympics/features/joyner/gallery/
  4. «World's fastest woman Carmelita Jeter seeks Olympic gold». USATODAY.COM.
  5. http://www.legacy.com/ns/news-story.aspx?t=florence-griffith-joyner--the-fastest-woman-on-earth&id=196
  6. «Flo-Jo dies at 38». BBC Online. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.
  7. «FloJo Made Speed Fashionable». ESPN. Skatīts: 2013. gada 8. aprīlī.

Ārējās saites labot šo sadaļu