Filips fon Elmpts

Filips fon Elmpts (vācu: Graf Philipp von Elmpt, krievu: Филипп Иванович Эльмпт, 1763—1818) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, pabeidza Svitenes muižas kungu mājas celtniecību.

Filips fon Elmpts.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1763. gada 10. oktobrī Krievijas impērijas armijas ģenerālkvartīrmeistara (no vācu: Generalquartiermeister), vēlākā feldmaršala Johana Martina fon Elmpta (1726–1802) un viņa sievas Dorotejas Katarinas Gotlībes fon Korfas (1735-1810) ģimenē.[1]

1772. gadā viņš sāka dienēt tēva komandētajā Krievijas armijas korpusā, kas bija stacionēts Baltijas provincēs. 1786. gadā viņš ieguva pulkvežleitnanta pakāpi, 1788. gadā tika paaugstināts par Ingrijas kājnieku pulka (Староингерманландский мушкетёрский полк) komandieri. Piedalījās Krievu—austriešu—turku karā (1787—1792), kura laikā viņa tēvu slimības dēļ 1788. gadā atvaļināja un 1790. gadā piešķīra mantojamu grāfa titulu. Pēc kara beigām pulkvedis Filips Elmpts iepazinās ar ģenerāli grāfu Aleksandru Suvorovu, kurš 1793. gada martā vēlējās viņam izprecināt savu meitu, vēstulē no Hersonas viņu raksturoja šādi:

Lai arī [viņa] vecāki ir savdabīgi, taču tēvs ir cienījams, māte labsirdīga un un taupīga. Jauneklis ir kluss, ar iekšējiem tikumiem un audzināšanu, pēc sejas un uzvedības nav pretīgs, dienestā nevainojams, vācu zemē viņa stāvoklis ir labāks par mūsu kņazu, Krievijā viņš ir pulkvedis, viņam ir muižas pie Rīgas un nauda. Kristīgas ticības, netraucē citai ticībai un bērni [būs] kristieši."[2]

Tomēr laulību plānos iejaucās Katrīna II, kura lika Suvorova meitu 1796. gadā izprecināt savam galminiekam Nikolajam Zubovam (1763—1805). Pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils Filipu fon Elmptu 1797. gadā paaugstināja par ģenerālmajoru, 1798. gadā iecēla par Tenginas pulka komandieri (Тенгинский мушкетёрский полк), bet 1799. gadā paaugstināja par ģenerālleitmantu un Kronštates garnizona pulka komandieri.[3]

Pēc Pāvila I noslepkavošanas 1801. gadā viņu atvaļināja no karadienesta, viņš apprecējās ar galma dāmu Annu Magdalēnu fon Budbergu (1777–1845), pēc tēva nāves 1802. gadā saimniekoja Vārnavas un Svitenes muižās. Līdz 1811. gadam viņa piederēja arī Grāves muižiņa pie Ķīšezera (tagad Mežaparks).[4] Viņiem piedzima divas meitas — Anna Marija (1807–1852), ķeizarienes Aleksandras galmadāma, un Cecīlija Jūlija Filipīne (1812–1892), kura 1833. gadā apprecējās ar kavalērijas ģenerāli Jozefu Kārli fon Anrepu (1796–1860). Miris 1818. gada 22. maijā Svitenes muižā, apglabāts dzimtas kapenēs Svitenē.[5]

AtsaucesLabot

  1. Haus Elmpt
  2. Коли старики-родители своенравны, то отец его разве в пункте благородного почтения и послушания; мать добродушна и по экономии скупа; тем они богатее. Кроме германского владения, юноша тихого портрета, больше со скрытыми достоинствами и воспитанием; лица и обращения не противного, в службе беспорочен и по полку без порицания; в немецкой земле лучше нашего князя, в России полковник, деревни под Ригой и деньги. Вера: он христианин, не мешает иной вере, и дети христиане». (krieviski)
  3. timenote.info/ru
  4. СОЛНЕЧНЫЙ САД УСАДЬБЫ ГРАВЕ (krieviski), 2020
  5. timenote.info/lv