Fēlikss Lūkins (1875—1934) bija latviešu ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930—1934).

Fēlikss Lūkins
Fēlikss Lūkins
Personīgā informācija
Dzimis 1875. gada 6. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mālpils pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 28. martā (59 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Antonija (dz. Meldere-Millere, Ivande Kaija)
Bērni Silvija, Haralds, Ivars

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1875. gada 6. februārī Mālpils pagasta „Ģērķēnos” tirgotāja un muižas zemes rentnieka Teņa Lūkina un viņa sievas Marietas ģimenē, kas bija ienācēji no Mazsalacas pagasta Jaunates muižas.[1] Mācījās Mālpils draudzes skolā, Vietalvas ministrijas skolā un Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā (1886—1894). Studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē, iestājās studentu korporācijā “Lettonia”. Pēc studiju beigšanas 1899. gadā papildinājās Kēnigsbergā, Berlīnē un Vīnē. 1901. gadā apprecējās ar Antoniju Melderi-Milleri (vēlāk pazīstama kā Ivande Kaija), atvēra acu ārsta privātpraksi Rīgā, bija arī skolas ārsts. Pirmā pasaules kara Fēlikss Lūkins pildīja dzelzceļa līnijas Rīga—Orla ārsta pienākumus, bet sieva ar trim bērniem devās bēgļu gaitās uz Krieviju.

1918. gada 1. oktobrī Lūkins atgriezās Latvijā, 1919.—1921. gadā ārstējās Davosas tuberkulozes sanatorijā Šveicē. Pēc atgriešanās Latvijā viņš strādāja par homeopātu un iridodiagnostu. 1923. gadā nodibināja Latvijas Tuberkulozes biedrību, pabeidza iekārtot Biķernieku sanatoriju. 1930. gada vasarā Lūkins Parīzē tikās ar Nikolaju Rērihu un kļuva par Latvijas Rēriha biedrības pirmo vadītāju.

Miris 1934. gada 28. martā Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[2]

Arī viņa dēls Haralds Lūkins (1906—1991) bija ārsts homeopāts un fitoterapeits.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Uzskati labot šo sadaļu

F. Lūkinu interesēja slimību izcelšanās, viņš uzskatīja, ka ārstējot nedrīkst neievērot pacienta apziņu un psihi, ka kontakts ar slimnieku ir galvenais izveseļošanās nosacījums. Ārstniecības augi ir tuvāki cilvēka organismam nekā ķīmiskie preparāti. Viņš studēja botāniku, Austrumu tautas medicīnas praksi, īpaši Ājurvēdiskos materiālus, Tallinā pie ārsta Rozendorfa apguva elektrohomeopātiju.[3]

Piemiņa labot šo sadaļu

Fēliksa Lūkina piemiņai Rēriha biedrības apgāds „Uguns” 1937. gadā izdeva rakstu krājumu „Sirds Gaisma”, kurā bija ietverti 60 autoru darbi: gan F. Lūkina tuvinieku un biedrības biedru atmiņas, gan viņa kolēģu — ārstu un pateicīgo pacientu raksti. H. un N. Rērihi no Indijas atsūtīja atmiņu rindas, kurās uzsvēra viņa uzskatu nesatricināmību, dzīvi, kas atdota, sadegot „par savu tuvāko”.[4]

Atsauces labot šo sadaļu