Ernans Kortess, pilnā vārdā Fernando Kortess Montojs Pisarro Altamirano (spāņu: Fernando Cortés Monroy Pizarro Altamirano, dzimis 1485. gadā Medeljinā, Kastīlijas karalistē (tagad Spānija), miris 1547. gada 2. decembrī Kastiljejā de la Kvestā (Castilleja de la Cuesta), pie Seviljas, Spānijā) bija spāņu konkistadors, kurš no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja tagadējās Meksikas teritorijā esošo Acteku impēriju. Literatūrā tiek dēvēts arī par Fernando, Ernando, Fernānu, Ernānu (no vārda saīsinātā varianta Hernán Cortés). Spānijas karalis Kārlis V piešķīra viņam Oahakas marķīza titulu (Marqués del Valle de Oaxaca).[1]

Ernans Kortess
Hernán Cortés
Ernans Kortess
Personīgā informācija
Dzimis 1485. gadā
Medeljina, Badahosa, Estremadura, Kastīlijas karaliste (tagad Karogs: Spānija Spānija)
Miris 1547. gada 2. decembrī
Kastijeha de la Kesta (Castilleja de la Cuesta), Andalūzija, Karogs: Spānija Spānija
Tautība spānis
Paraksts

Par viņa dzīvi ir saglabājies maz rakstītu avotu, un tie bieži ir pretrunīgi, tādēļ par notikumiem E. Kortesa dzīves laikā, bet it īpaši viņa personību un uzskatiem vēsturnieku domas dalās.

Dzimis 1485. gadā nabadzīgu aristokrātu ģimenē Medeljinā Kastīlijas karalistē. Viņa attāls radinieks bija Fransisko Pisarro — otrs ievērojamākais konkistadoru vadonis, kura vadībā tika iekarota Inku impērija Peru.[2]

Pieaudzis devās meklēt laimi Jaunajā pasaulē — sākumā uz Ispaņjolu (Hispaniola, tagad Haiti), pēc tam uz Kubu, kur ieguva enkomjendu (encomienda — "aizgādniecība": konkistadors apņemas sargāt pilsētas iedzīvotājus, tie viņu uztur un maksā nodevas) pār kādu mazpilsētu. Apprecējās ar indiānieti doņju Marinu (doña Marina), kura viņam dzemdēja dēlu. Taču jau pēc pāris gadiem, 1519. gadā, viņš kļuva par kapteini trešajā ekspedīcijā uz jauno kontinentu.[3]

Ieguldījis visu savu īpašumu pasākumā (pie reizes sastrīdējies ar Kubas gubernatoru, kas viņam aizliedza doties ekspedīcijā), Kortess ar sev pakļautajiem konkistadoriem veiksmīgi nonāca Meksikas līča krastā. Prasmīgi izmantojot cilšu sadrumstalotību, indiāņu pilsētvalstu savstarpējos strīdus un kopīgo naidu pret Acteku impēriju, noslēdza vairākus konkistadoriem ļoti izdevīgus sadarbības līgumus.

Paralēli uzsāktajam karam pret Acteku impēriju Kortesa karaspēkam nācās izcīnīt grūtu uzvaru pār Kubas gubernatora atsūtīto karaspēka vienību, kurai bija pavēlēts notvert "dezertierus". Pēc uzvaras Kortess sūtīja Spānijas karalim un Svētās Romas impērijas imperatoram Kārlim V vēstuli ar lūgumu neuzskatīt viņu par dumpinieku un nesodīt, jo viņš ieguvis kronim jaunas zemes.

Ienākot Acteku impērijas galvaspilsētā Tenočtitlanā, E. Kortesa konkistadorus uzņēma kā viesus, bet drīz sākās acteku konfrontācija ar spāņiem, kuri valdnieku Montesumu II padarīja par savu gūstekni. 1520. gada jūnijā, kad konkistadori piespieda Montesumu vērsties pie savas tautas ar aicinājumu pakļauties iekarotājiem, tie nomētāja valdnieku ar akmeņiem, un pēc dažām dienām viņš no gūtajiem ievainojumiem mira. Konkistadori bija spiesti atkāpties no acteku galvaspilsētas.[4]

Tenočtitlanā E. Kortess atgriezās 1521. gadā ar lielu karaspēku un ieņēma pilsētu. Pēc Acteku impērijas sagraušanas un pakļaušanas E. Kortess 1521.—1524. gadā bija vienīgais Meksikas valdnieks. Vēlākajos gados pieauga opozīcija un E. Kortesam bija nepieciešams regulāri cīnīties ar politiskajiem konkurentiem (arī kaujaslaukā), līdz 1527. gadā viņš bija spiests atkāpties no valdīšanas. 1528.—1529. gadā viņš apmeklēja Spāniju, kur vispirms tika tiesāts un attaisnots, bet pēc tam pieņemts vizītē pie karaļa Kārļa V, kas viņam piešķīra marķīza titulu. Pēc atgriešanās Jaunajā pasaulē E. Kortesam atkal nācās cīnīties ar konkurentiem un anarhiju, bet iepriekšējo varenību viņš vairs neatguva.[1]

Atgriezies Spānijā 1541. gadā. Miris 1547. gada 2. decembrī Kastilejā de la Kvestā (Castilleja de la Cuesta) pie Seviljas.

  1. 1,0 1,1 Bernard Grunberg, "La folle aventure d'Hernan Cortés", in L'Histoire n° 322, July–August 2007
  2. Machado, J. T. Montalvão, Dos Pizarros de Espanha aos de Portugal e Brasil, Author's Edition, 1st Edition, Lisbon, 1970.
  3. John Pemberton. Conquistadors : searching for El Dorado, the terrifying Spanish conquest of the Aztec and Inca empires. London : Futura, 2011. ISBN 978-0-7088-6746-4.
  4. Hassig, Ross. Mexico and the Spanish Conquest. Longman Group UK Limited, 1994, pp. 53–54

Ārējās saites

labot šo sadaļu