Atvērt galveno izvēlni

Elvīra Ozoliņa (dzimusi 1939. gada 8. oktobrī)[1] ir bijusī latviešu[1] vieglatlēte, startējusi šķēpa mešanas sacensībās.

Elvīra Ozoliņa Athletics pictogram.svg
Elvīra Ozoliņa
Personas dati
Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī (80 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna šķēpa mešana
Treneris Levans Sulijevs, Oto Jurģis[1]
Sasniegumi un apbalvojumi

  • 5× PSRS čempione (1961, 1962, 1964, 1966, 1973)
  • 2× Latvijas PSR čempione (1971, 1973)

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1939. gada 8. oktobrī Ļeņingradā Krievijas latvieša Anatolija Ozoliņa un viņa sievas Zinaidas ģimenē. Studēja Lesgafta fiziskās kultūras institūtā, no 1956. līdz 1969. gadam bija sporta biedrības “Burevestņik” sporta instruktore.

1967. gadā aprecējās ar šķēpa metēju Jāni Lūsi un 1969. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[2] Strādāja par ārstnieciskās fizkultūras metodisti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā (1970—1971), tad par Armijas centrālā sporta kluba sporta instruktori (1971—1975), par vieglatlētikas treneri Augstākās sporta meistarības skolā (1975—1978).

No 1980. līdz 1984. gadam strādāja viesnīcā “Latvija”. Viņas vīrs Jānis Lūsis strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā pensionējās. Arī viņu dēls Voldemārs Lūsis bija šķēpmetējs.[3]

Sporta karjeraLabot

Piedalījās divās Olimpiskajās spēlēs (1960, 1964). 1960. gadā Romā izcīnījusi zelta medaļu ar rezultātu 55,98 m, pārspējot Ineses Jaunzemes pirms četriem gadiem Melburnā uzstādīto olimpisko rekordu.[1] 1964. gadā Tokijā ieņēma 5. vietu ar rezultātu 54,81 m.[1] 1962. gadā izcīnījusi uzvaru Eiropas čempionātā, 1959. gadā — Universiādē.[1] Piecas reizes uzvarējusi PSRS čempionātā un divas reizes — Latvijas PSR čempionātā.[1] Trīs reizes labojusi pasaules rekordu, no kuriem pēdējais bija 1963. gadā sasniegtais 59,78 m.[1] Viņa ir pirmā sieviete, ka šķēpu raidījusi tālāk par 60 metriem (1964. gadā sasniegusi rezultātu 61,38 m), tomēr šis rezultāts oficiālajā pasaules rekordu sarakstā netiek minēts.[2][1] Tāpat trīs reizes labojusi Latvijas rekordu.[2]

Apbalvojumi un pagodinājumiLabot

Personiskie rekordiLabot

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta
Šķēpa mešana 63,96 m 1973. gads   Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS

SasniegumiLabot

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Rezultāts
1959 Universiāde   Turīna, Itālija Zelts 49,65 m
1960 Olimpiskās spēles   Roma, Itālija Zelts 55,98 m
1962 Eiropas čempionāts   Belgrada, Dienvidslāvija Zelts 54,93 m
1963 Universiāde   Portualegri, Brazīlija Sudrabs 47,00 m
1964 Olimpiskās spēles   Tokija, Japāna 5. vieta 54,81 m
1966 Eiropas čempionāts   Budapešta, Ungārija 5. vieta 55,52 m
1971 Eiropas čempionāts   Helsinki, Somija 12. vieta

Pasaules rekordiLabot

Rezultāts Datums Vieta
57,92 m 1960. gada 3. maijs   Leselidze, Gruzijas PSR, PSRS
59,55 m 1960. gada 4. jūnijs   Bukareste, Rumānija
59,78 m 1963. gada 3. jūlijs   Maskava, Krievijas PFSR, PSRS

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 12.—13. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Elvīra Ozoliņa». Olimpiade.lv. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
  3. «Jānis Lūsis: Arī man pirms olimpiskās debijas bija mandrāža». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2018-05-08.

Ārējās saitesLabot