Zelta bumba

(Pāradresēts no Eiropas Gada futbolists)

Zelta bumba (franču: Ballon d'Or, izrunā: [balɔ̃ dɔʁ]) ir ikgadējs apbalvojums futbolā, kurš tika ieviests 1956. gadā. To pasniedz futbolistam, kurš vislabāk ir nospēlējis konkrētajā kalendārajā gadā. Apbalvojumu uzsāka žurnāla France Football galvenais redaktors Gabriels Ano, kurš saviem kolēģiem uzdeva novērtēt gada futbolistu Eiropā 1956. gadā. Pirmais uzvarētājs bija Stenlijs Metjūss no Blackpool.[1]

Zelta bumba
Ballon d'Or
{{{alt}}}
Pasniedz kopš 1956. gada
Pašreizējais īpašnieks Valsts karogs: Argentīna Lionels Mesi
Pasniedz France Football

Sākotnēji balva bija pazīstama arī ar nosaukumu Eiropas Gada futbolists, un žurnālisti varēja balsot tikai par Eiropas spēlētājiem Eiropas klubos, kas nozīmēja, ka spēlētāji kā Pele vai Djego Maradona balvai nekvalificējās.[2] Tas mainījās 1995. gadā, kad tika pieņemts noteikums, ka aptaujā var tikt nosaukti arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji, ja viņi spēlēja Eiropas klubā. Tajā pašā gadā par pirmo šādu spēlētāju, kurš saņēma apbalvojumu pēc noteikumu maiņas kļuva Libērijas futbolists Džordžs Veā, kurš spēlēja AC Milan.[3] 2007. gadā noteikumi tika mainīti vēlreiz, lai uz balvu varētu pretendēt jebkuras valsts pārstāvis no jebkuras pasaules līgas. Tā rezultātā tika palielināts arī žurnālistu skaits, kas piedalījās aptaujā. 2006. gadā balsojušo 52 Eiropā bāzēto žurnālistu vietā balsstiesības saņēma 96 žurnālisti no visas pasaules.[4]

2010. gadā tika apvienots Ballon d'Or un FIFA Gada spēlētāja apbalvojums, un balva bija pazīstama ar nosaukumu FIFA Zelta bumba (FIFA Ballon d'Or).[5] Sadarbība ar FIFA beidzās 2016. gadā, un Ballon d'Or piešķiršana atkal pilnībā nonāca France Football pārziņā. FIFA Zelta bumbas saņēmēji tiek ieskaitīti Ballon d'Or uzvarētāju uzskaitījumā.[6]

Sešas reizes Zelta bumbu (ieskaitot FIFA Zelta bumbu) ir saņēmis argentīniešu futbolists Lionels Mesi. Piecas reizes to ieguvis portugālis Krištianu Ronaldu. Trīs reizes to saņēmuši ir trīs spēlētāji: Johans Kruifs, Mišels Platinī un Marko van Bastens. Platinī bija pirmais, kurš to saņēma trīs gadus pēc kārtas (1983 — 1985).[1] 1997. gadā Ronaldu kļuva par pirmo Brazīlijas spēlētāju, kas to saņēmis pēc tam, kad uz apbalvojumu varēja pretendēt arī ārpus Eiropas dzimušie spēlētāji.[3] Visvairāk reizes apbalvojumu ir saņēmuši Vācijas spēlētāji; kopā pieci spēlētāji ir saņēmuši septiņas balvas. No klubiem visvairāk apbalvojumu saņēmuši FC Barcelona spēlētāji — seši spēlētāji saņēmuši 12 balvas, spēlējot kluba rindās.

Kopš 2018. gada tiek apbalvotas arī gada labākās futbolistes. 2018. gada 3. decembrī pirmo balvu (Ballon d'Or Féminin) saņēma norvēģu futboliste Ada Hegerberga no Lionas "Olympque" sieviešu komandas.[7]

SaņēmējiLabot

 
Kevins Kīgans saņēma balvu 1978. un 1979. gadā
 
Francs Bekenbauers, kurš saņēma balvu 1972. un 1976. gadā
 
Mišels Platinī saņēma balvu trīs gadus pēc kārtas
 
Ronaldu, divkārtējais Ballon d'Or ieguvējs
 
Pavels Nedveds, kurš saņēma balvu 2003. gadā
 
Lionels Mesi ir seškārtējs Ballon d'Or saņēmējs
Gads Valsts Spēlētājs Klubs Piezīmes
Zelta bumba (1956—2009)
1956   Anglija Metjūss, StenlijsStenlijs Metjūss   Blackpool
1957   Spānija di Stefano, AlfredoAlfredo di Stefano   Madrides "Real" [A]
1958   Francija Kopa, RaimonsRaimons Kopa   Madrides "Real"
1959   Spānija di Stefano, AlfredoAlfredo di Stefano   Madrides "Real" [A]
1960   Spānija Svaress, LuissLuiss Svaress   Barcelona
1961   Itālija Sivori, OmarsOmars Sivori   Turīnas "Juventus" [B]
1962   Čehoslovākija Masopusts, JozefsJozefs Masopusts   Prāgas "Dukla"
1963   PSRS Jašins, ĻevsĻevs Jašins   Maskavas "Dinamo"
1964   Skotija Lovs, DenissDeniss Lovs   Mančestras "United"
1965   Portugāle Eusebiu   Benfica
1966   Anglija Čarltons, BobijsBobijs Čarltons   Mančestras "United"
1967   Ungārija Alberts, FloriansFlorians Alberts   Ferencváros
1968   Ziemeļīrija Bests, DžordžsDžordžs Bests   Mančestras "United"
1969   Itālija Rivera, DžanniDžanni Rivera   Milan
1970   Rietumvācija Millers, GerdsGerds Millers   Minhenes "Bayern"
1971   Nīderlande Kruifs, JohansJohans Kruifs   Ajax
1972   Rietumvācija Bekenbauers, FrancsFrancs Bekenbauers   Minhenes "Bayern"
1973   Nīderlande Kruifs, JohansJohans Kruifs   Barcelona [C]
1974   Nīderlande Kruifs, JohansJohans Kruifs   Barcelona
1975   PSRS Blohins, OļegsOļegs Blohins   Kijevas "Dinamo"
1976   Rietumvācija Bekenbauers, FrancsFrancs Bekenbauers   Minhenes "Bayern"
1977   Dānija Simonsens, AlansAlans Simonsens   Menhengladbahas "Borussia"
1978   Anglija Kīgans, KevinsKevins Kīgans   Hamburg
1979   Anglija Kīgans, KevinsKevins Kīgans   Hamburg
1980   Rietumvācija Rumenige, Karls HeincsKarls Heincs Rumenige   Minhenes "Bayern"
1981   Rietumvācija Rumenige, Karls HeincsKarls Heincs Rumenige   Minhenes "Bayern"
1982   Itālija Rosi, PaoloPaolo Rosi   Turīnas "Juventus"
1983   Francija Platinī, MišelsMišels Platinī   Turīnas "Juventus"
1984   Francija Platinī, MišelsMišels Platinī   Turīnas "Juventus"
1985   Francija Platinī, MišelsMišels Platinī   Turīnas "Juventus"
1986   PSRS Belanovs, IhorsIhors Belanovs   Kijevas "Dinamo"
1987   Nīderlande Gullits, RūdsRūds Gullits   Milan [D]
1988   Nīderlande van Bastens, MarkoMarko van Bastens   Milan
1989   Nīderlande van Bastens, MarkoMarko van Bastens   Milan
1990   Vācija Mateuss, LotārsLotārs Mateuss   Milānas "Inter"
1991   Francija Papēns, Žans PjērsŽans Pjērs Papēns   Marseļas "Olympique"
1992   Nīderlande van Bastens, MarkoMarko van Bastens   Milan
1993   Itālija Badžo, RobertoRoberto Badžo   Turīnas "Juventus"
1994   Bulgārija Stoičkovs, HristoHristo Stoičkovs   Barcelona
1995   Libērija Veā, DžordžsDžordžs Veā   Milan [E]
1996   Vācija Zammers, MatiassMatiass Zammers   Dortmundes "Borussia"
1997   Brazīlija Ronaldu   Milānas "Inter" [F]
1998   Francija Zidāns, ZinedinsZinedins Zidāns   Turīnas "Juventus"
1999   Brazīlija Rivaldu   Barcelona
2000   Portugāle Figu, LuišsLuišs Figu   Madrides "Real" [G]
2001   Anglija Ovens, MaiklsMaikls Ovens   Liverpool
2002   Brazīlija Ronaldu   Madrides "Real" [H]
2003   Čehija Nedveds, PavelsPavels Nedveds   Turīnas "Juventus"
2004   Ukraina Ševčenko, AndrijsAndrijs Ševčenko   Milan
2005   Brazīlija Ronaldinju   Barcelona
2006   Itālija Kanavaro, FabioFabio Kanavaro   Madrides "Real" [I]
2007   Brazīlija Kaka   Milan
2008   Portugāle Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu   Mančestras "United"
2009   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona
FIFA Zelta bumba (2010—2015)
2010   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona
2011   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona
2012   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona
2013   Portugāle Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu   Madrides "Real"
2014   Portugāle Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu   Madrides "Real"
2015   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona
Zelta bumba (2016—pašlaik)
2016   Portugāle Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu   Madrides "Real"
2017   Portugāle Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu   Madrides "Real"
2018   Horvātija Modričs, LukaLuka Modričs   Madrides "Real"
2019   Argentīna Mesi, LionelsLionels Mesi   FC Barcelona

Visvairāk Zelta bumbu ieguvušie spēlētājiLabot

Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.

Spēlētājs Kopā Gadi
  Mesi, LionelsLionels Mesi 6 2009, 2010, 2011, 2012, 2015, 2019
  Ronaldu, KrištianuKrištianu Ronaldu 5 2008, 2013, 2014, 2016, 2017
  Kruifs, JohansJohans Kruifs 3 1971, 1973, 1974
  Platinī, MišelsMišels Platinī 3 1983, 1984, 1985
  van Bastens, MarkoMarko van Bastens 3 1988, 1989, 1992
  di Stefano, AlfredoAlfredo di Stefano 2 1957, 1959
  Bekenbauers, FrancsFrancs Bekenbauers 2 1972, 1976
  Kīgans, KevinsKevins Kīgans 2 1978, 1979
  Rumenige, Karls HeincsKarls Heincs Rumenige 2 1980, 1981
  Ronaldu 2 1997, 2002

Spēlētāju, kuri ieguvuši Zelta bumbu, valstspiederībaLabot

Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.

Valsts Spēlētāji Kopā
  Vācija 5 7
  Nīderlande 3 7
  Portugāle 3 7
  Francija 4 6
  Argentīna 1 6
  Itālija 5 5
  Anglija 4 5
  Brazīlija 4 5
  PSRS 3 3
  Spānija 2 3
  Čehija 2 2
  Ukraina 1 1
  Skotija 1 1
  Ungārija 1 1
  Dānija 1 1
  Bulgārija 1 1
  Libērija 1 1
  Ziemeļīrija 1 1
  Horvātija 1 1

Klubi, kuru spēlētāji ieguvuši Zelta bumbas balvuLabot

Kopā ar FIFA Zelta bumbas saņēmējiem.

Klubs Spēlētāji Kopā
  Barcelona 6 12
  Madrides "Real" 7 11
  Turīnas "Juventus" 6 8
  Milan 6 8
  Minhenes "Bayern" 3 5
  Mančestras "United" 4 4
  Kijevas "Dinamo" 2 2
  Milānas "Inter" 2 2
  Hamburg 1 2
  Blackpool 1 1
  Prāgas "Dukla" 1 1
  Maskavas "Dinamo" 1 1
  Benfica 1 1
  Ferencváros 1 1
  Ajax 1 1
  Menhengladbahas "Borussia" 1 1
  Marseļas "Olympique" 1 1
  Dortmundes "Borussia" 1 1
  Liverpool 1 1

PiezīmesLabot

A. a b Dzimis Argentīnā, Alfredo di Stefano 1956. gadā ieguva Spānijas pilsonību un spēlēja Spānijas izlasē.[8]

B. ^ Dzimis Argentīnā, Omars Sivori 1961. gadā ieguva Itālijas pilsonību un spēlēja Itālijas izlasē.[9]

C. ^ Johans Kruifs pārgāja no Ajax uz Barcelona 1973. gada vidū.[10]

D. ^ Rūds Gullits pārgāja no PSV Eindhoven uz Milan 1987. gada vidū.[11]

E. ^ Džordžs Veā pārgāja no Paris Saint-Germain uz Milan 1995. gada vidū.[12]

F. ^ Ronaldu pārgāja no Barcelona uz Milānas "Inter" 1997. gada vidū.[13]

G. ^ Luišs Figu pārgāja no Barcelona uz Madrides "Real" 2000. gada vidū.[14]

H. ^ Ronaldu pārgāja no Milānas "Inter" uz Madrides "Real" 2002. gada vidū.[15]

I. ^ Fabio Kanavaro pārgāja no Turīnas "Juventus" uz Madrides "Real" 2006. gada vidū.[16]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Ronaldo joins legendary list». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
  2. «Matthews wins first Golden Ball». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
  3. 3,0 3,1 «The 1990s Ballon d'Or winners». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
  4. «Kaka wins 2007 award». BBC Sport. 2008. gada 1. decembris. Skatīts: 2008. gada 4. decembris.
  5. «The FIFA Ballon d'Or is born». FIFA.com. Fédération Internationale de Football Association. 2010. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2010. gada 12. decembris.
  6. «Palmarès du Ballon d'or». francefootball.fr. Skatīts: 2020. gada 3. maijs.
  7. Ed Aarons. «Ada Hegerberg: first women’s Ballon d’Or marred as winner is asked to twerk». The Guardian, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2018-12-04.
  8. «Europe dazzled by Di Stéfano». uefa.com. Union of European Football Associations. 2004. gada 22. novembris. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  9. «Juve legend Sivori dies». uefa.com. Union of European Football Associations. 2005. gada 18. februāris. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  10. «Johan Cruyff». Laureus. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  11. «Sexy football to sexy golf, Gullit shows his class». The Scotsman (Johnston Press Digital Publishing). 2008. gada 4. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. janvārī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  12. Nick Harris. «George Weah: favourite to win biggest battle - leading his country off the field». The Independent (Associated Press), 2004. gada 7. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. septembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  13. «Fast facts on Ronaldo». Sports Illustrated. Reuters. 2002. gada 31. augusts. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  14. Elizabeth Nash. «Figo defects to Real Madrid for record £37.2m». The Independent (Associated Press), 2000. gada 25. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. septembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  15. «Real ropes Ronaldo». Sports Illustrated. Associated Press. 2002. gada 31. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.
  16. «Real sign Cannavaro and Emerson». BBC Sport. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2008. gada 6. decembris.

Ārējās saitesLabot