Eirāzijas eži
Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas. Eirāzijas eži atkarībā no sugas izplatīti Eiropā, Āzijas rietumdaļā, Sibīrijā, Ķīnas ziemeļos un Korejā.[1] Brūnkrūtainais ezis ir ievests un introducēts arī Jaunzēlandē.[2][3]
| Eirāzijas eži Erinaceus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) Brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Ežveidīgie (Erinaceomorpha) |
| Dzimta | Ežu dzimta (Erinaceidae) |
| Apakšdzimta | Ežu apakšdzimta (Erinaceinae) |
| Ģints | Eirāzijas eži (Erinaceus) |
 Eirāzijas eži Vikikrātuvē | |
Sistemātikas izmaiņas labot šo sadaļu
Nesenā pagātnē Eirāzijas ežu ģintī bija tikai viena suga un Amūras ezis, kā arī abas baltkrūtaino ežu sugas tika klasificētas kā Eiropas eža (Erinaceus europaeus) pasugas.[4] Dzīvnieku padziļinātā izpēte 1990. gados zinātniekiem ļāva secināt, ka tās ir trīs dažādas sugas. Līdz ar to papildus kā atsevišķas sugas tika izdalītas Amūras ezis (Erinaceus amurensis) un baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor), bet ziemeļu baltkrūtainais ezis kā baltkrūtainā eža pasuga — Erinaceus concolor roumanicus. Tomēr 1990. gadu morfoloģiskie un vēlāko gadu ģenētiskie pētījumi rosināja zinātniekus vēlreiz pārvērtēt Eirāzijas ežu ģinti un, balstoties uz šiem pētījumiem, ziemeļu baltkrūtainais ezis kopš 2005. gada tiek izdalīts kā atsevišķa suga — Erinaceus roumanicus.[5]
Latvijā labot šo sadaļu
Latvijā dzīvo divas Eirāzijas ežu ģints sugas: ziemeļu baltkrūtainais ezis (Erinaceus roumanicus) un brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus).[6] Ziemeļu baltkrūtainais ezis sastopams visā Latvijas teritorijā, turklāt tas bieži apmetas apdzīvoto vietu tuvumā.[7] Otra suga sastopama samērā reti, galvenokārt Latvijas ziemeļu daļā. Abas sugas izskatās ļoti līdzīgas un vislabāk atšķiramas, apskatot vēderu. Brūnkrūtainajam ezim uz krūtīm ir izteikts brūns laukums. Baltkrūtainajam viss vēders ir bālgani pelēcīgs.[6]
Izskats labot šo sadaļu
Eirāzijas eži ir nelieli zīdītāji. To ķermeņa garums atkarībā no sugas ir 13—27 cm, dažreiz līdz 40 cm,[1] svars 400—1200 g.[8] Visas ežu sugas ir apmēram vienādi lielas, tomēr nedaudz lielākas ir abas baltkrūtaino ežu sugas, kas kādreiz tika uzskatītas par vienas sugas divām pasugām.[9]
Kā visiem ežiem arī Eirāzijas ežiem adatas ir modificēts matojums, keratīns tam piešķir stīvumu un izturību. Iekšpusē adatas ir tukšas, sadalītas ar plānu plēvīti vairākās kamerās, kas pildītas ar gaisu.[10] Adatas sedz ķermeņa virspusi, bet seju, vēderu un kājas sedz mīksts kažoks. Tā kā mīkstais matojums aug arī starp adatām, starp tām pamanāmi reti, gari mati, parasti pelēcīgi vai brūngani.[1] Katra adata ir saistīta ar muskuļiem un briesmu gadījumā ezis izslien adatas un pretēji — normālos apstākļos adatas tiek pieglaustas ķermenim.[10]
Barība labot šo sadaļu
Eirāzijas eži ir visēdāji un barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, abiniekiem, augļiem, dārzeņiem un sēnēm. Tā kā ežiem piemīt zināma rezistence pret indēm, tie medī ne tikai parastas čūskas, bet arī indīgās, kā arī tie barojas ar indīgiem kukaiņiem.[2][10]
Reprodukcija labot šo sadaļu
.jpg)
Valda uzskats, ka Eirāzijas ežiem pārojoties pastāv poligāmiskas attiecības. Grūsnības periods ilgst 30—40 dienas. Mazuļi piedzimst akli un nevarīgi, pilnībā atkarīgi no savas mātes. To mīkstās adatas sedz plēvīte, kas pirmajās stundās pēcpiedzimšanas izžūst un izzūd. Vidēji piedzimst 2—5 ezēni, maksimums 10 mazuļi. Mīkstās adatas nocietē pirmajās trīs nedēļās. Māte mazuļus zīda ar pienu 4—6 nedēļas, bet dzimumbriedumu jaunie eži sasniedz 12 m;enešu vecumā. Vidējais mūža ilgums savvaļā ir 2—5 gadi, nebrīvē līdz 10 gadiem.[10]
Sistemātika labot šo sadaļu
- Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus)
- Amūras ezis (Erinaceus amurensis)
- Baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor)
- Brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus)
- Ziemeļu baltkrūtainais ezis (Erinaceus roumanicus)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Kukaiņēdāji[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 Macdonald, David W. The Encyclopedia of Mammals. New York, NY: Facts on File, 1984 ISBN 0871968711.
- ↑ Some aspects of the biology of the hedgehog (ErinaceuseuropaeusL.) in the Manawatu, New Zealand[novecojusi saite]
- ↑ Wilson, D. E.; Reeder, D. M., eds. (2005). Mammal Species of the World: Erinaceus europaeus (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
- ↑ Wilson, D. E.; Reeder, D. M., eds. (2005). Mammal Species of the World (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
- ↑ 6,0 6,1 Zīdītāji. Eži
- ↑ «Latvijas Daba: Baltkrūtainais ezis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 27. decembrī.
- ↑ Lal, S. S. Practical Zoology Vertebrate. Meerut, IN: Global Media, 2010.
- ↑ Mazin B. Qumsiye, 1996. Mammals of the Holy Land Arhivēts 2016. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 Grzimek, Bernhard, Neil Schlager, Donna Olendorf, and Melissa C. McDade. Grzimek's Animal Life Encyclopedia. Vol. 13. Detroit: Thomson Gale, 2004.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eirāzijas eži |