Eduards VII (Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha, dzimis 1841. gada 9. novembrī, miris 1910. gada 6. maijā) bija Apvienotās Karalistes un britu domīniju karalis, kā arī Indijas imperators, kurš valdīja no 1901. gada 22. janvāra līdz pat savai nāvei 1910. gadā.

Eduards VII
Edward VII
Eduards VII 1900. gados
Apvienotās Karalistes un Britu domīniju karalis; Indijas imperators
1901. gada 22. janvāris — 1910. gada 6. maijs
Kronēšana 1902. gada 9. augusts
Priekštecis Viktorija
Pēctecis Džordžs V
Pilnais vārds Alberts Eduards
Dzimis 1841. gada 9. novembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Bakingemas pils, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Miris 1910. gada 6. maijā (68 gadu vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Bakingemas pils, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Apglabāts 1910. gada 20. maijā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Svētā Džordža baznīca, Vindzoras pils, Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre Aleksandra no Dānijas
Bērni
Dinastija Saksijas Koburgas un Gotas dzimta
Tēvs Alberts fon Koburgs, princis konsorts, Saksijas Koburgas un Gotas hercogs
Māte karaliene Viktorija
Reliģija Anglikānisms
Paraksts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1841. gadā karalienes Viktorijas un viņas vīra prinča Alberta ģimenē. Pirms kāpšanas tronī viņš bija Velsas princis un tolaik visilgāko laiku bijušais troņmantnieks.[1] Karalienes Viktorijas valdīšanas laikā Eduards lielākoties bija izslēgts no politiskās varas un tika personificēts tikai kā elegantās un dīkdienīgās elites pārstāvis.

Eduarda VII valdīšanas laiks, kuru nereti dēvē par Eduarda ēru, sakrita ar 20. gadsimta sākumu un pasaulē norisinājās nozīmīgas pārmaiņas tehnoloģijā, kā arī visā sabiedrībā kopumā, piemēram, lidmašīnu izgudrošana, sociālisma izplatīšanās un Strādnieku kustības izveide. Eduards VII veica nozīmīgu britu kara flotes modernizāciju, kā arī veica reformas Armijas medicīniskajā palīdzībā (Army Medical Services),[2] kā arī reorganizēja Britu armiju pēc Otrā būru kara.

Viņš centās izveidot labas attiecības starp Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm, īpaši ar Franciju, šā iemesla dēļ viņštika iesaukts par "samierinātāju" ("Peacemaker"). Eduards VII bija pirmais britu monarhs no Saksijas Koburgas un Gotas dzimtas, kuru viņa dēls Džordžs V Pirmā pasaules kara laikā pārdēvēja par Vindzoras dzimtu.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. Viņš bija troņmantinieks 59 gadus, 2 mēnešus un 14 dienas. Pašreizējais troņmantnieks, Princis Čārlzs, sasniedza šo laiku 2011. gada 21. aprīlī.
  2. (angliski) Edward VII, The official website of the British Monarchy. Atjaunināts: 2009-03-06

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vindzoras dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Viktorija
Apvienotās Karalistes karalis
1901—1910
Pēctecis:
Džordžs V