Vikipēdija

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.[1] Dziedātājstrazdam ir 4 pasugas.[2][3][4] Molekulārie pētījumi liecina, ka šīs sugas tuvākie radinieki ir ārēji līdzīgie sila strazdi (Turdus viscivorus) un Ķīnas dziedātājstrazdi (Turdus mupinensis).[5]

Dziedātājstrazds
Turdus philomelos (Brehm, 1831)
Dziedātājstrazds
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaMežastrazdu dzimta (Turdidae)
ĢintsMežastrazdi (Turdus)
SugaDziedātājstrazds (T. philomelos)
Izplatība


  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams ziemošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks
Dziedātājstrazds Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

 
Retos gadījumos Latvijā sastopami ziemojoši dziedātājstrazdi
 
Dziedātājstrazds lidojumā

Tas sastopams visā Eiropā un tālāk uz austrumiem Krievijas taigas zonā līdz Sibīrijas centrālajai daļai. Ziemeļu reģiona dziedātājstrazdi ir gājputni un ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfrikas Vidusjūras piekrasti ieskaitot. Ziemojošie putni mazākā skaitā sastopami arī Tuvajos Austrumos (Irākā un Irānā līdz Persijas līcim).[4] Tas ir introducēts arī Austrālijā un Jaunzēlandē, no kurienes dziedātājstrazds veiksmīgi izpleties vairākās tuvējās salās, piemēram, Norfolkas Salā un Lorda Hava salā.[6] Lai arī kopumā sugai nedraud izmiršana, dažas populācijas Eiropā ir kritiski apdraudētas.

Latvijā labot šo sadaļu

Latvijā dziedātājstrazds ir parasts un izplatīts ligzdotājs. To bieži var novērot ceļošanas laikā. Ziemotāju skaits Latvijā ir niecīgs, tomēr tas pamazām pieaug, spriežot pēc ziemas novērojumu skaita pēdējos 10 gados. Ziemojošos dziedātājstrazdus pamatā var novērot valsts rietumu daļā. Latvijā mājo dziedātājstrazda nominālpasuga — Turdus philomelos philomelos.[4]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Dziedātājstrazds ir vidēji liels strazds, tā ķermeņa garums ir 22—24 cm,[6] spārnu plētums 33—36 cm, svars 70—90 g.[7] Abi dzimumi ārēji izskatās vienādi - vienkrāsaina brūna mugura un bagātīgi raibumota ķermeņa apakšdaļa ar tumši brūniem raibumiem uz gaiša, pelēkbrūna vai dzeltenīga pamata, kas pavēderē kļūst gandrīz balts ar dažiem raibumiem. Muguras brūnais tonis putniem virzienā no rietumiem uz austrumiem (no Skandināvijas līdz Sibīrijai) paliek arvien vēsāks. Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem putniem, bet tiem uz muguras un spārniem var redzēt gaišāk brūnas vai oranžīgas svītras.[3] Līdzīgais sila strazds ir lielāks nekā dziedātājstrazds, kā arī tam ir balti astes stūri, bet Ķīnas dziedātājstrazdam ir melnas sejas pazīmes, turklāt tā izplatības areāls nepārklājas ar dziedātājstrazda areālu.[3]

Dziedātājstrazda dziesma labot šo sadaļu

Uzskata, ka dziedātājstrazdam ir viena no skaistākajām putnu dziesmām. Dzied tikai tēviņi riesta laikā. Tā dziesmā var būt sakombinētas vairāk kā 100 dažādas muzikālās frāzes.[8] Savu dziesmu dziedātājstrazds veido, kopējot frāzes gan no sava tēva, gan citiem tēviņiem, gan no citu sugu putniem.[3] Dziesmā var būt ietvertas frāzes arī no dažādām cilvēku vai priekšmetu radītām skaņām, piemēram, telefona zvaniem.[9]

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Viena no iecienītākajām barībām dziedātājstrazdam ir sliekas
 
Dziedātājstrazda olas

Dziedātājstrazds ligzdošanai izvēlas mežus ar biezu pamežu un vietas, kuru tuvumā ir atklāti klajumi - pļavas, lauki un tīrumi. To bieži var novērot ligzdojam dārzos un parkos. Dziedātājstrazds mājo no jūras līmeņa līdz 2200 metriem virs jūras līmeņa. Salīdzinoši ar pārējām pasugām, Skotijas dziedātājstrazds apmetas klajākās vietās, tīreļus ieskaitot.[3] Dziedātājstrazdi nav sevišķi draudzīgi, lai gan ziemas laikā reizēm var novērot, ka vairāki putni apvienojas kopīgai naktsguļai, kā arī labās barošanās vietās tos var novērot, pievienojamies melnajiem mežastrazdiem, pelēkajiem strazdiem vai plukšķiem.[3] Atšķirībā no citām mežastrazdu sugām, kurām raksturīga klejošana, dziedātājstrazdi mēdz atgriezties vienās un tajās pašās ziemošanas vietās.[10]

Dziedātājstrazdi veido monogāmus pārus, kas ir ļoti teritoriāli. Reģionos, kuros dziedātājstrazdiem ir gājputnu dzīves veids, pavasarī pirmie atgriežas tēviņi un ieņem veco ligzdošanas teritoriju, savas tiesības piesakot ar dziedāšanu. Reģionos, kuros dziedātājstrazdi ir nometnieki, tēviņi paliek savā ligzdošanas teritorijā visu gadu, ik pa laikam dziedot un apliecinot, ka teritorija ir aizņemta, bet mātīte ieņem savu ziemošanas teritoriju, pārim apvienojoties atkal tikai agri pavasarī.[10] Migrācijas laikā dziedātājstrazdi pulcējas izkliedētos baros un pārlidojumus veic nakts laikā. Baram ir raksturīgi, piemēram, jūru šķērsot platā joslā nevis šaurā straumē. Putni celojot visu laiku savā starpā sazinās ar saucieniem.[3]

Barība labot šo sadaļu

Dziedātājstrazds ir visēdājs un barību meklē gan uz zemes, gan kokos. Tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, īpaši iecienītas ir sliekas un gliemeži, kā arī tam ļoti garšo gatavas ogas un augļi. Galvenā maņa, ko tas izmanto, meklējot barību, ir redze. Tas, piemēram, zemi pārmeklē, to pārstaigājot un ik pa laikam apstājoties, tad atkal strauji sakustoties, bet kokos tas rūpīgi apskata lapas, zarus un to mizu, pārlidojot no zara uz zaru.[3] Viens no galvenajiem barības avotiem dziedātājstrazdam ir sauszemes gliemeži, īpaši rudeņos un ziemā, kad kukaiņu aktivitāte ir zema. Iecienīts kārums ir birztalas vīngliemezis (Cepaea nemoralis).[11] Dziedātājstrazdam parasti ir tā iemīļotais akmenis, pret kuru tas sadauza gliemeža "mājiņu", lai piekļūtu pie mīkstā ķermeņa.[10] Pēc atbrīvošanās no čaulas, gliemezis tiek vairākas reizes vilkts pa zemi, lai to traumētu un samaltu. Mazuļus dziedātājputni baro ar kāpuriem un kukaiņiem.[3]

Ligzdošana labot šo sadaļu

Tēviņš izvēlas ligzdošanas teritoriju, bet mātīte kādā krūmā, koka žāklē, uz zaru pamatnes pie stumbra (bieži nelielās eglītēs)[12] vai kāpelējošu augu biežņā būvē ligzdu, kurai ir kausveida forma. Izņēmums ir Skotijas dziedātājstrazds, kas ligzdu būvē uz zemes. Ligzda tiek vīta no smalkiem zariņiem un vijums ir ļoti ciešs, pēc tam no iekšpuses tā tiek oderēta ar dubļu kārtu, kurai pa virsu tiek klāts vēl viens praulu masas oderējums.[12] Dējumā ir 4—5 gaiši zilas olas ar dažiem melniem vai tumši violetiem raibumiņiem.[3] Perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro. Inkubācijas periods ilgst 10—17 dienas, bet pēc izšķilšanās paiet vēl apmēram 17 dienas līdz jaunie putni sāk lidot. Vienā sezonā ir 2—3 dējumi, lai gan pašos ziemeļos var būt tikai viens perējums.[3] Dziedātājstrazda dzīves ilgums savvaļā parasti ir apmēram 3 gadi, lai gan vecākais zināmais dziedātājstrazds ir sasniedzis 10 gadu un 8 mēnešu vecumu.[13]

Dziedātājstrazda ligzdās reizēm olas iedēj dzeguze, bet tas notiek ļoti reti, jo strazds parasti atpazīst dzeguzes olu, kuru izmet.[14] Atšķirībā no melnā mežastrazda dziedātājstrazds neizrāda agresiju pret dzeguzēm un tās nevajā.[15] Interesanti, ka Jaunzēlandē, kur nemājo dzeguzes, dziedātājstrazdi pēc 130 gadiem vairs nespēj atšķirt dzeguzes olu no savējām un, ja tā tiek ielikta ligzdā, pieņem to.[16]

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Skotijas dziedātājstrazds (T. p. hebridensis) ir vistumšākā pasuga

Dziedātājstrazdam ir 4 pasugas:[2]

  • Nominālpasuga (T. p. philomelos) — sastopams lielākajā daļā sugas izplatības areālā;
  • Rietumeiropas dziedātājstrazds (T. p. clarkei) — sastopams Britu salās, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un iespējams arī nedaudz tālāk uz austrumiem. Tā mugura ir brūna, kas, salīdzinot ar citām pasugām, ir siltākā tonī, bet pavēderē zaļganbrūni raibumi uz dzeltena pamata. Šī pasuga ir daļēji migrējoša. Izplatības areāls Centrāleiropā pārklājas ar nominālpasugu, bet Skotijas salās ar Skotijas dziedātājstrazdu.[3]
  • Skotijas dziedātājstrazds (T. p. hebridensis) — sastopams Skotijas Ārējās Hebridu salās un Skajā. Šīs pasugas putni ir nometnieki un tiem ir vistumšākais apspalvojums - tumši brūna mugura, gaiši pelēkbrūna ar tumšākiem raibumiem pavēdere un sāni;[3]
  • Sibīrijas dziedātājstrazds (T. p. nataliae) — sastopams Sibīrijas rietumos un centrālajā daļā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Genus Turdus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. novembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Thrushes
  3. ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 Clement, Peter; Hathway, Ren; Wilczur, Jan (2000). Thrushes (Helm Identification Guides). Christopher Helm Publishers Ltd. pp. 392–395. ISBN 0-7136-3940-7.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Dziedātājstrazds Turdus philomelos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. martā. Skatīts: 2013. gada 11. novembrī.
  5. ↑ Voelker G, Rohwer S, Bowie RCK, Outlaw DC (2007). "Molecular systematics of a speciose, cosmopolitan songbird genus: Defining the limits of, and relationships among, the Turdus thrushes". Molecular Phylogenetics and Evolution 42 (2): 422–434. doi:10.1016/j.ympev.2006.07.016. PMID 16971142
  6. ↑ 6,0 6,1 Song thrush (Turdus philomelos)[novecojusi saite]
  7. ↑ British Garden Birds: Song Thrush
  8. ↑ Devoogd, Timothy J.; John R. Krebs, Susan D. Healy, Andy Purvis (1993). "Relations between Song Repertoire Size and the Volume of Brain Nuclei Related to Song: Comparative Evolutionary Analyses amongst Oscine Birds". Proceedings: Biological Sciences 254 (1340): 75–82. doi:10.1098/rspb.1993.0129. PMID 8290611
  9. ↑ Slater, Peter J. B. (1983). "The Buzby phenomenon: Thrushes and telephones". Animal Behavior 31: 308–309. doi:10.1016/S0003-3472(83)80204-8
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 Snow, David; Perrins, Christopher M (editors) (1998). The Birds of the Western Palearctic concise edition (2 volumes). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X. 1225–1228
  11. ↑ Goodhart, C. B. (May 1958). "Thrush Predation on the Snail Cepaea hortensis". The Journal of Animal Ecology 27 (1): 47–57. doi:10.2307/2173. JSTOR 2173
  12. ↑ 12,0 12,1 Mežu ceļvedis[novecojusi saite]
  13. ↑ BTO: Song Thrush Turdus philomelos
  14. ↑ Davies, N. B. (March 2002). "Cuckoo tricks with eggs and chicks". British Birds 95 (3): 101–115.
  15. ↑ [https://web.archive.org/web/20170809020603/http://www.zoologie.upol.cz/osoby/Grim/Grim_%26_Honza_Biologia_2001.pdf «Di�erences in behaviour of closely related thrushes (Turdus philomelos and T. merula)»]. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. augustā. Skatīts: 2018. gada 6. septembrī.
  16. ↑ Hale, Katrina; Briskie, James V. (March 2007). "Response of introduced European birds in New Zealand to experimental brood parasitism". Journal of Avian Biology 38 (2): 198–204. doi:10.1111/j.0908-8857.2007.03734.x

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dziedātājstrazds
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dziedātājstrazds&oldid=3851578"