3D datorgrafikā dziļuma karte ir attēls vai attēlu kanāls, kas satur informāciju par objektu virsmu attālumā no skatpunkta. Šis termins ir saistīts ar šiem terminiem: dziļuma buffers, Z-buffers, Z- buferizācija un Z-dziļums.[2] Šajos pēdējos terminos "Z" attiecas uz konvenciju, ka kameras centrālā skata ass atrodas kameras Z ass virzienā, nevis ar ainas absolūtu Z asi.

Ģenerēti un rekonstruēti 3D formas no vienas vai varākam skatu dziļumu kartēn [1]

Šeit ir redzamas divas dažādas dziļuma kartes, kā arī sākotnējais modelis, no kura tie iegūti. Pirmā dziļuma karte parāda spilgtumu proporcionāli attālumam no kameras. Tuvākas virsmas ir tumšākas; citas virsmas ir gaišākas. Otrā dziļuma karte parāda spilgtumu attiecībā pret attālumiem no nominālā fokusa plaknes. Virsmas, kas atrodas tuvāk fokusa plaknei, ir tumšākas; virsmas, kas atrodas tālāk no fokusa plaknes, ir gaišākas, (gan tuvāk, gan arī tālāk no skatupunkta).[nepieciešama atsauce]

 
Miglas efekts
 

Dziļuma kartēm ir vairāki lietojumi:

  • Simulēt vienmērīgi blīvu, caurspīdīgu apdrukājamo materiālu ietekmi uz skatu — tādu, kā miglu, dūmus vai lielu ūdens daudzumu.
  • Simulēt lauka dziļumu — kur dažas ainas un skati nav nofokusēti, jeb ir ārpus fokusa. Dziļuma kartes var izmantot, lai selektīvi samazinātu attēlu fokusu dažādās stadijās. Neliels dziļums attēla var būt izmantojams macro photography un tāpēc tehnika var būt daļa no procesa miniature faking.
  • Zemvirsmas izkliede - var izmantot kā daļu no procesa, lai pievienotu reālismu, imitējot puscaurspīdīgo materiālu, piemēram, cilvēka ādas, īpašības.
  • Viena vai vairāku skatu attēlu dziļuma kartes , vai citu veidu attēli, tiek izmanoti 3D modelēšanā vai to rekonstrukcijā.[1] Dziļuma kartes tiek ģenerētas izmantojot 3D skenerus[3] vai tie tiek konstruēti izmantojot vairākus attēlus.[4]

Ierobežojumi

labot šo sadaļu
  • Viena kanāla dziļuma kartes ieraksta pirmo redzamo virsmu, un tāpēc nevar parādīt informāciju par tām virsmām, kas redzamas vai atlocītas caur caurspīdīgiem objektiem, vai atspoguļotas spoguļos. Tas var ierobežot to izmantošanu precīzā lauka dziļuma vai miglas ietekmes modelēšanā.
  • Atkarībā no tā, kā tiek ģenerētas dziļuma kartes, ir iespējams attēlot perpendikulārus attālumus starp objektiem un skata kameras plakni. Piemēram, skata kamera, kas vērsta tieši uz plakanu virsmu un ir perpendikulāra tai, var ierakstīt vienādu attālumu visai virsmai. Šajā gadījumā ģeometriski faktiskie attālumi no kameras līdz plaknes virsmas laukumiem, kas redzami attēla stūros, ir lielāki par attālumiem līdz centrālajai zonai.
  • Atkarībā no dziļuma kartes paredzētā pielietojuma kartes var būt noderīgi kodēt lielākos bitu dziļumos. Piemēram, 8 bitu dziļuma karte var attēlot tikai 256 dažādus attālumus.