Dziļuma karte
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
3D datorgrafikā dziļuma karte ir attēls vai attēlu kanāls, kas satur informāciju par objektu virsmu attālumā no skatpunkta. Šis termins ir saistīts ar šiem terminiem: dziļuma buffers, Z-buffers, Z- buferizācija un Z-dziļums.[2] Šajos pēdējos terminos "Z" attiecas uz konvenciju, ka kameras centrālā skata ass atrodas kameras Z ass virzienā, nevis ar ainas absolūtu Z asi.
Piemēri labot šo sadaļu
Šeit ir redzamas divas dažādas dziļuma kartes, kā arī sākotnējais modelis, no kura tie iegūti. Pirmā dziļuma karte parāda spilgtumu proporcionāli attālumam no kameras. Tuvākas virsmas ir tumšākas; citas virsmas ir gaišākas. Otrā dziļuma karte parāda spilgtumu attiecībā pret attālumiem no nominālā fokusa plaknes. Virsmas, kas atrodas tuvāk fokusa plaknei, ir tumšākas; virsmas, kas atrodas tālāk no fokusa plaknes, ir gaišākas, (gan tuvāk, gan arī tālāk no skatupunkta).[nepieciešama atsauce]
-
Kuba Struktūra -
Dziļuma karte: Tuvāk ir tumšāk -
Dziļuma karte: Tuvāk fokusa plaknei ir tumšāk
Lietojums labot šo sadaļu
Dziļuma kartēm ir vairāki lietojumi:
- Simulēt vienmērīgi blīvu, caurspīdīgu apdrukājamo materiālu ietekmi uz skatu — tādu, kā miglu, dūmus vai lielu ūdens daudzumu.
- Simulēt lauka dziļumu — kur dažas ainas un skati nav nofokusēti, jeb ir ārpus fokusa. Dziļuma kartes var izmantot, lai selektīvi samazinātu attēlu fokusu dažādās stadijās. Neliels dziļums attēla var būt izmantojams macro photography un tāpēc tehnika var būt daļa no procesa miniature faking.
- Zemvirsmas izkliede - var izmantot kā daļu no procesa, lai pievienotu reālismu, imitējot puscaurspīdīgo materiālu, piemēram, cilvēka ādas, īpašības.
- Viena vai vairaku skatu attēlu dziļuma kartes , vai citu veidu attēli, tiek izmanoti 3D modelēšanā vai to rekonstrukcijā[1]. Dzīluma kartes tiek ģenerētas izmantojot 3D skenerus[3] vai tie tiek konstruēti izmantojot vairākus attēlus.[4]
Ierobežojumi labot šo sadaļu
- Viena kanāla dziļuma kartes ieraksta pirmo redzamo virsmu, un tāpēc nevar parādīt informāciju par tām virsmām, kas redzamas vai atlocītas caur caurspīdīgiem objektiem, vai atspoguļotas spoguļos. Tas var ierobežot to izmantošanu precīzā lauka dziļuma vai miglas ietekmes modelēšanā.
- Atkarībā no tā, kā tiek ģenerētas dziļuma kartes, ir iespējams attēlot perpendikulārus attālumus starp objektiem un skata kameras plakni. Piemēram, skata kamera, kas vērsta tieši uz plakanu virsmu un ir perpendikulāra tai, var ierakstīt vienādu attālumu visai virsmai. Šajā gadījumā ģeometriski faktiskie attālumi no kameras līdz plaknes virsmas laukumiem, kas redzami attēla stūros, ir lielāki par attālumiem līdz centrālajai zonai.
- Atkarībā no dziļuma kartes paredzētā pielietojuma kartes var būt noderīgi kodēt lielākos bitu dziļumos. Piemēram, 8 bitu dziļuma karte var attēlot tikai 256 dažādus attālumus.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Soltani, A. A., Huang, H., Wu, J., Kulkarni, T. D., & Tenenbaum, J. B. Synthesizing 3D Shapes via Modeling Multi-View Depth Maps and Silhouettes With Deep Generative Networks. In Proceedings of the IEEE Conference on Computer Vision and Pattern Recognition (pp. 1511-1519).».
- ↑ Computer Arts / 3D World Glossary[novecojusi saite], Document retrieved 26 January 2011.
- ↑ Schuon, Sebastian, et al. "Lidarboost: Depth superresolution for tof 3d shape scanning[novecojusi saite]." Computer Vision and Pattern Recognition, 2009. CVPR 2009. IEEE Conference on. IEEE, 2009.
- ↑ Malik, Aamir Saeed, ed. Depth map and 3D imaging applications: algorithms and technologies: algorithms and technologies[novecojusi saite]. IGI Global, 2011.