Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (vācu: Das Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes) bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums. Ar to apbalvoja par panākumiem kaujas laukā. Tika nodibināts 1939. gada 1. septembrī. Reizē ar to tika atjaunots arī Dzelzs krusts. Tam bija vairākas pakāpes, kuras nāca klāt pie Dzelzs krusta Bruņinieka krusta, piemēram, Ozollapas. Pati izplatītāka no tām arī bija Dzelzs krusta Bruņinieka krusts. Otrā pasaules karā ar to tika apbalvoti 7313 karavīri.

Izskats

Ārējais izskats atbilda Dzelzs krusta I šķirai, bet ar atšķirībām:

• tas bija nedaudz lielāks
• to nēsāja sarkanmelnā ordeņa lentā uz kakla.

Tas atkārto Lielā Dzelzs krusta formu un nēsāšanas noteikumus, bet atšķiras ar to, ka tam bija zelta krāsas maliņa, ne sudraba. Apbalvojuma kavalieriem bija tiesības netaisīt ciet mēteļa apkakli, lai apbalvojums būtu redzams.

Pakāpes

Kopā bija piecas pakāpes:

• Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (7384 apbalvoto)
• Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām (nodibināts 1940. gadā, 890 apbalvoto, 8 no tiem ārzemnieki)
• Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem (nodibināts 1941. gadā, 160 apbalvoto, viens ārzemnieks)
• Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām, Zobeniem un briljantiem (nodibināts 1941. gadā, 27 apbalvotie)
• Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Zelta Ozollapām, Zobeniem un briljantiem (nodibināts 1944 gadā, 1 apbalvotais - Hanss-Ulrihs Rūdels)

• 
  Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām
• 
  Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām un Zobeniem
• 
  Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām, Zobeniem un Briljantiem

Apbalvoti

Kopā tika apbalvoti 7313 karavīri. No tiem:

• SS — 459 cilvēki,
• Vērmahtā — 4777 cilvēki,
• Luftwaffe — 1787 cilvēki,
• Kriegsmarine — 318 cilvēki.

Starp apbalvojuma kavalieriem bija arī ārzemnieki: 18 rumāņi, 12 latvieši, 9 itālieši, 8 ungāri, 4 beļģi, 4 igauņi, 4 holandieši, 3 dāņi, 3 franči, 2 spāņi, 2 japāņi, 2 slovāki un 2 somi.

Latvieši Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri

Voldemārs Veiss ar savu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu

Waffen-SS ārzemnieku leģionos kopā bija 32 šī apbalvojuma kavalieri. Vislielākais to skaits bija Latviešu leģionā. Par izciliem nopelniem kara laukā kopā tika apbalvoti divpadsmit latviešu leģionāri. Lielākais skaits, kas seko šim latviešu karavīru sasniegumam, ir četri. Viņi bija:

• Miervaldis Adamsons (Legion-Untersturmführer)
• Roberts Ancāns (Waffen-Untersturmführer)
• Žanis Ansons (Waffen-Hauptscharführer)
• Kārlis Aperāts (Waffen-Obersturmbannführer)
• Kārlis Sensbergs (Waffen-Unterscharfuhrer)
• Žanis Butkus (Waffen-Hauptsturmführer)
• Andrejs Freimanis (SS-Obersturmführer)
• Roberts Gaigals (Waffen-Obersturmführer)
• Nikolajs Galdiņš (Waffen-Obersturmbannführer)
• Voldemārs Reinholds (Waffen-Sturmbannführer)
• Alfrēds Riekstiņš (SS-Untersturmführer)
• Voldemārs Veiss (Waffen-Standartenführer)

Igauņi Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieri

Četri šīs mazās republikas pilsoņi tika apbalvoti ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu:

• Alfonss Rebane (Waffen-Standartenführer) (Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar Ozollapām)
• Haralds Nugisekss (Waffen-Hauptscharführer)
• Haralds Rīpalu (Waffen-Obersturmbannführer)
• Pauls Maitla (Waffen—Sturmbannführer)