Dzeltenais Kristus
Dzeltenais Kristus (franču: Le Christ jaune), ir franču gleznotāja Pola Gogēna 1889. gadā Pontavēnā radīta eļļas krāsas glezna.[4] Kopā ar Zaļo Kristu to uzskata par vienu no svarīgākajiem darbiem simbolisma glezniecībā.
| Dzeltenais Kristus | |
|---|---|
| Le Christ jaune | |
 | |
| Mākslinieks |
Pols Gogēns  [1] |
| Gads | 1889 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [1] |
| Kustība |
simbolisms, kluazonisms, postimpresionisms, impresionisms, primitīvisms, Pontavēnas skola [2] |
| Temats |
Jēzus krustā sišana |
| Izmēri | 91.07 cm (35.85 in)[3] × 73.34 cm (28.87 in)[3] |
| Atrašanās vieta | Olbraita-Noksa mākslas galerija |
| Inventāra nr. |
1946:4 [1] |
Gleznas tapšana labot šo sadaļu
Gogēns pirmoreiz Pontavēnu apmeklēja 1886. gadā. Ciematā viņš atgriezās 1888. gada sākumā, lai paliktu tur līdz oktobra vidum, kad viņš devās uz Arlu, lai pievienotos Vinsentam van Gogam uz nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem. 1889. gada sākumā viņš bija atpakaļ Pontavēnā un palika tur līdz 1890. gada pavasarim. Ciematu 1889. gadā viņš pameta tikai, lai apmeklētu Pasaules izstādi Parīzē un kopā ar domubiedriem rīkotu Volpini kafejnīcā izstādi "Simbolisti un sintētisti". Drīz pēc atgriešanās viņš uzgleznoja Dzelteno Kristu. Dzeltenā Kristus tēlu iedvesmojusi koka skulptūra — 17. gadsimta darbs, kas atrodas Tremalo kapelā pie mājas, kur Gogēns bija apmeties.
Apraksts labot šo sadaļu
Dzeltenais Kristus ir simbolisks darbs, kas parāda Jēzus Kristus sišanu krustā, kas notiek 19. gadsimta Ziemeļfrancijā, kur trīs bretoņu sievietes sapulcējušās lūgšanai. Gogēns izmanto treknas līnijas, lai izceltu tēlus un ēnojumu izmanto tikai sievietēm. Ainavas rudenīgā krāsu palete ar dzelteno, sarkano un zaļo atspoguļo Kristus tēlā dominējošo dzelteno krāsu. Gleznā izmantotās treknās kontūras un formu plakanums ir tipiskas kluazonisma stilam. Jēzus galva ir līdzīga galvai Gogēna darbā "Kristus Olīvu dārzā".
Vēlāk Dzeltenā Kristus tēls atkal parādījās Gogēna darbā kā glezna, tas spoguļattēlā parādās darbā "Pašportrets ar Dzelteno Kristu", kurā parādās zināma līdzība starp Jēzus seju un mākslinieku. Gogēns, kurš tiek kritizēts, šķiet, parāda paralēles starp Jēzu un mākslinieka ciešanām.
Īpašnieki labot šo sadaļu
Gogēns gleznu nesūtīja savam tirdzniecības pārstāvim Teo van Gogam, kam nepatika viņa reliģiskie darbi. Tā pēc kārtas bija viņa drauga Emila Šufenekera, mākslinieka Gistava Fajē un mākslas darbinieka Paula Rozenberga īpašumā. Nacistu iebrukuma laikā to nogādāja drošībā Bordo, bet tie to tomēr 1941. gadā gleznu ieguva. Pēc kara Rozenbergs darbu atguva un 1947. gadā to iegādājās Olbraita-Noksa mākslas galerija. Glezna šobrīd atrodas šajā galerijā Bufalo, Ņujorkas štatā, ASV.
Spānijas Museo Thyssen-Bornemisza kolekcijā atrodas ar zīmuli veidota gleznas skice, bet akvareļu versija kā Elizabetes Čepmenes dāvinājums ir nonācis Čikāgas Mākslas institūta īpašumā.[5]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 https://www.albrightknox.org/artworks/19464-le-christ-jaune-yellow-christ.
- ↑ https://rkd.nl/explore/artists/30451.
- ↑ 3,0 3,1 https://www.albrightknox.org/artworks/19464-le-christ-jaune-yellow-christ; pārbaudes datums: 23 decembris 2020.
- ↑ Stevenson, Lesley, "Gauguin", London, PRC Publishing, 1995., ISBN 0-86288-551-5, str. 112.
- ↑ «Art Institute of Chicago». Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
- Gauguin et le Christ jaune, Musée de Pont-Aven, (24 June - 2 October) 2000 ISBN 2-910128-21-0
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzeltenais Kristus.
