Atvērt galveno izvēlni

Dzeltenais Kristus

Pola Gogēna glezna

Dzeltenais Kristus (franču: Le Christ jaune), ir franču gleznotāja Pola Gogēna 1889. gadā Pontavēnā radīta eļļas krāsas glezna.[1] Kopā ar Zaļo Kristu to uzskata par vienu no svarīgākajiem darbiem simbolisma glezniecībā.

Dzeltenais Kristus
Le Christ jaune
Gauguin Il Cristo giallo.jpg
Mākslinieks Pols Gogēns Labot šo Vikidatos
Gads 1889
Medijs eļļas krāsa Labot šo Vikidatos
Kustība simbolisms, kluazonisms Labot šo Vikidatos
Temats Jēzus krustā sišana Labot šo Vikidatos
Izmēri 91.1 cm (35.9 in) × 73.4 cm (28.9 in)
Atrašanās vieta Olbraita-Noksa mākslas galerija
Inventāra nr. 1946:4 Labot šo Vikidatos

Satura rādītājs

Gleznas tapšanaLabot

 
Tremalo krucifikss Pontavēnā, anonīma autora skulptūra, izmēri 189 x 133 cm

Gogēns pirmoreiz Pontavēnu apmeklēja 1886. gadā. Ciematā viņš atgriezās 1888. gada sākumā, lai paliktu tur līdz oktobra vidum, kad viņš devās uz Arlu, lai pievienotos Vinsentam van Gogam uz nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem. 1889. gada sākumā viņš bija atpakaļ Pontavēnā un palika tur līdz 1890. gada pavasarim. Ciematu 1889. gadā viņš pameta tikai, lai apmeklētu Pasaules izstādi Parīzē un kopā ar domubiedriem rīkotu Volpini kafejnīcā izstādi "Simbolisti un sintētisti". Drīz pēc atgriešanās viņš uzgleznoja Dzelteno Kristu. Dzeltenā Kristus tēlu iedvesmojusi koka skulptūra — 17. gadsimta darbs, kas atrodas Tremalo kapelā pie mājas, kur Gogēns bija apmeties.

AprakstsLabot

Dzeltenais Kristus ir simbolisks darbs, kas parāda Jēzus Kristus sišanu krustā, kas notiek 19. gadsimta Ziemeļfrancijā, kur trīs bretoņu sievietes sapulcējušās lūgšanai. Gogēns izmanto treknas līnijas, lai izceltu tēlus un ēnojumu izmanto tikai sievietēm. Ainavas rudenīgā krāsu palete ar dzelteno, sarkano un zaļo atspoguļo Kristus tēlā dominējošo dzelteno krāsu. Gleznā izmantotās treknās kontūras un formu plakanums ir tipiskas kluazonisma stilam. Jēzus galva ir līdzīga galvai Gogēna darbā "Kristus Olīvu dārzā".

Vēlāk Dzeltenā Kristus tēls atkal parādījās Gogēna darbā kā glezna, tas spoguļattēlā parādās darbā "Pašportrets ar Dzelteno Kristu", kurā parādās zināma līdzība starp Jēzus seju un mākslinieku. Gogēns, kurš tiek kritizēts, šķiet, parāda paralēles starp Jēzu un mākslinieka ciešanām.

ĪpašniekiLabot

Gogēns gleznu nesūtīja savam tirdzniecības pārstāvim Teo van Gogam, kam nepatika viņa reliģiskie darbi. Tā pēc kārtas bija viņa drauga Emila Šufenekera, mākslinieka Gistava Fajē un mākslas darbinieka Paula Rozenberga īpašumā. Nacistu iebrukuma laikā to nogādāja drošībā Bordo, bet tie to tomēr 1941. gadā gleznu ieguva. Pēc kara Rozenbergs darbu atguva un 1947. gadā to iegādājās Olbraita-Noksa mākslas galerija. Glezna šobrīd atrodas šajā galerijā Bufalo, Ņujorkas štatā, ASV.

Spānijas Museo Thyssen-Bornemisza kolekcijā atrodas ar zīmuli veidota gleznas skice, bet akvareļu versija kā Elizabetes Čepmenes dāvinājums ir nonācis Čikāgas Mākslas institūta īpašumā.[2]

 
Gogēna pašportrets ar Dzelteno Kristu (Autoportrait au Christ jaune), 1890-1891, eļļas krāsas glezna, 38 x 46 cm. Glezna veidota spoguļattēlā.

AtsaucesLabot

  1. Stevenson, Lesley, "Gauguin", London, PRC Publishing, 1995., ISBN 0-86288-551-5, str. 112.
  2. «Art Institute of Chicago». Skatīts: 2014. gada 19. jūlijs.

BibliogrāfijaLabot

  • Gauguin et le Christ jaune, Musée de Pont-Aven, (24 June - 2 October) 2000 ISBN 2-910128-21-0

Ārējās saitesLabot