Dubnas baznīca
Dubnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca (saukta arī Varšaveņa) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Dubnas pagasta centrā Dubnā. Dievnams ir arhitektūras piemineklis, vienīgā astoņstūra veida sakrālā celtne Augšdaugavas novadā.
| Dubnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Dubnas katoļu baznīca | |
  Dubnas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Augšdaugavas novads, Dubnas pagasts, Dubna |
| Koordinātas | 56°04′22″N 26°40′2″E / 56.07278°N 26.66722°EKoordinātas: 56°04′22″N 26°40′2″E / 56.07278°N 26.66722°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1804 indults |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Antons Aglonietis |
| Mājaslapa | www.kalupesdraudze.wordpress.com |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1800 |
| Specifikācija | |
| Garums | 10m |
| Platums | 8,50m |
| Būvmateriāli | koks |
Vēsture
labot šo sadaļuPēc 1746. gada jezuītu annālēm zināms, ka Dubnā no 1702. līdz 1765. gadam darbojās jezuītu misija, kas bija pakļauta Daugavpils rezidencei un kurai piederēja īpašumi Dubnā un Vārkavā. Jezuītu vidū bija tādas izcilas personības kā Miķelis Lingavs, Stefans Mols, J. Lukašēvičs.
Dubnas koka kapela, saukta arī par Varšaveņu, kas bija centriska plānojuma, tika uzcelta 1800. gadā. 1804. gadā tā saņēma indultu no bīskapa S.Sesčenceviča, šajā laikā Dubnā dzīvoja patstāvīgs kapelāns Francis Maļiehs, kas mēdza aizvietot prāvestu Nīdermuižā. 1882. gadā kapelā tika veikti restaurācijas darbi, tajos izgatavoti ozolkoka altāri un iegūta Jēzus Sirds glezna. 1882. gada 9. oktobrī kapelas un Dubnas muižas īpašnieks Broņislavs Benislavskis lūdza bīskapu Fialkovski mainīt kapelas titulu, nosaucot to Jēzus Sirds vārdā. Bīskaps lūgumu atbalstīja un noteica kapelas svētkus svinēt jūnija pēdējā svētdienā Jēzus Sirds godam, lai nebūtu traucējuma Nīdermuižas draudzes baznīcai. 1884. gada 21. augustā kapelu pēc remonta, kurā tā tika pārveidota, iesvētīja kanoniķis Jaloveckis. Kapelu cēla vietējie meistari.[2] Parasti Dubnas kapelu apkalpoja Nīdermuižas prāvesti. 1933. gadā kapelai tika iegādāts jauns zvans, bet 1934. gadā tajā notika remonts. Vēlreiz kapelā remontu veica 1938. gadā, kad kapelai tika uzlikts jauns jumts un salabots tornītis uz tā.
Latvijas PSR laikā 1950. gados kapelu nacionalizēja, vēlāk tajā ierīkoja noliktavu kolhoza vajadzībām. Ozolkoka altāri nomontēja un aizveda uz Rīgu, kur tas pašlaik atrodas Rīgas katoļu semināra kapelā.[3] Atgūstot neatkarību, 1990. gados katoļi atguva kapelu, veica remontu un konsekrēja kā baznīcu Vissvētās Jēzus Sirds godam.[2]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Svētās Mises tiek svinētas sestdienās.
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jēzus Sirds svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuDubnas baznīca ir koka astoņstūra formas ar dēļiem apšūta guļbūve ar pagarinājumu altāra daļā. Tā ir vienīgā tāda veida sakrālā celtne bijušajā Daugavpils rajonā. Baznīcai tika izgatavots jauns altāris.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 4. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 www.zudusilatvija.lv
- ↑ www.kalupe.ucoz.lv