Diskusija:Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Sākumburti
labot šo sadaļuLikumā visi ir lielie burti. Pēc lielo sākumburtu nosaukumiem laikam jābūt Latvijas Pareizticīgā baznīca. Un vēl: pareizticīgā/pareizticīgo? --FRK (diskusija/devums) 13:07, 11 jūlijā, 2013 (EEST)
1934?
labot šo sadaļu@Pirags: lasītāji norāda, ka nevis 1934, bet 1936, vai vari pārbaudīt? (Agrāk neatkarīga (autokefāla) pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhāta jurisdikcijā (1934—1940).) --Papuass (diskusija) 2018. gada 15. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
- 1934. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinode lūdza Konstantinopoles patriarhu uzņemt Latvijas Pareizticīgo baznīcu savā jurisdikcijā un atļaut ievēlēt jaunu baznīcas galvu. 1936. gadā par Rīgas un visas Latvijas Metropolītu ievēlēja Augustīnu Pētersonu.--Pirags (diskusija) 2018. gada 15. oktobris, plkst. 23.14 (EEST)
Autonoma?
labot šo sadaļuBūtu priecīgs, ja kāds lietpratējs pateiktu, vai vārds "autonoma" ir pareizs. Maskavas avoti, ieskaitot Wiki, konsekventi lieto "Самоуправляемая церковь". Un Самоуправляемая церковь uzzinām, ka šo terminu Maskavas patriarhija radījusi 1990, un tas ir mazāk par Автономная церковь. Pats labot neriskēju. Pirmkārt, nezinu, kā pareizi latviskot самоуправляемая. Otrkārt, pašas LPB lapās (gan latviešu, gan krievu) vēstures sadaļā konsekventi runāts par autonomiju. Mahris1 (diskusija) 2018. gada 16. oktobris, plkst. 15.35 (EEST)
- Vārds "autonoms" cēlies no grieķu vārdiem αὐτός "paš-" un νόμος "likums", tātad autonoma sākotnēji nozīmēja "ar saviem likumiem" jeb "pašpārvaldoša" = krieviski самоуправляемая.--Pirags (diskusija) 2018. gada 16. oktobris, plkst. 20.28 (EEST)
- Nu, skaidrot terminu ar tulkojumu - tas nav nopietni. Bet neriskēju arī labot.
Toties novācu autokefāliju un pielaboju gadu: pāreja zem Konstantinopoles notika pēc metropolīta Hermanosa vizītes 3.11.1935 un pirms patriarha Fotija nāves 29.12.1935. Mahris (diskusija) 2018. gada 16. oktobris, plkst. 22.53 (EEST)