Dinistors ir tiristora veids, kam nav vadības elektroda. Dinistorus dēvē arī par diodtiristoriem. Tāpat kā tiristors, dinistors var atrasties atvērtā (strāvu vadošā) un aizvērtā (nevadošā) stāvoklī, taču pārslēgšanās starp stāvokļiem notiek, palielinot (samazinot) pielikto spriegumu starp anodu un katodu.

Dinistora apzīmējums shēmās

Uzbūve labot šo sadaļu

Dinistoram ir četrslāņu p-n-p-n struktūra ar trim p-n pārejām. Izvads no ārējā p slāņa ir anods, no ārējā n slāņa - katods. Dinistoram nav trešā izvada - vadības elektroda un tas ārēji izskatās līdzīgi parastai pusvadītāju diodei.

Darbības princips labot šo sadaļu

 
Dinistora voltampēru raksturlīkne

Dinistors pieder pie nelineāriem elementiem ar tā saucamo S-veida voltampēru raksturlīkni, kurā ir posms ar negatīvu pretestību (attēlā posms no punkta 4 līdz punktam 5). Ieslēdzot sprostvirzienā, dinistora raksturlīkne neatšķiras no parastas diodes raksturlīknes (posms 2 - sproststrāvas posms; posms 1 - caursite). Taču dinistors ir slēgts arī vadīšanas virzienā (caur to plūstošā nelielā strāva ir tāda pati, kā sproststrāva, tikai pretējā virzienā; raksturlīknes posms 3), kamēr pieliktais spriegums nesasniedz ieslēgšanās sprieguma vērtību (punkts 4). Tuvojoties ieslēgšanās punktam, dinistora diferenciālā pretestība no vairākiem megaomiem strauji samazinās līdz nullei. Posmā 4 - 5 dinistora diferenciālā pretestība ir negatīva, tāpat kā tuneļdiodei. Raksturlīknes posmā 6 dinistors ir atvērts un tā diferenciālā pretestība ir tikai daži omi, bet sprieguma kritums - daži volti. Dinistors var ilgstoši (statiski) atrasties raksturlīknes posmos 3 un 6, t. i., atvērtā vai aizvērtā stāvoklī, bet negatīvās pretestības posmā tas var būt tikai momentāni (dinistora atvēršanās laiks mērāms nanosekundēs). Lai dinistoru aizvērtu, vai nu jāpadod negatīvs sprieguma impulss, vai jāpārtrauc (jāsamazina zem izslēgšanās strāvas vērtības) strāva dinistora ķēdē.[1]

Izmantošana labot šo sadaļu

 
Dinistori 2Н102Г militārās automātikas shēmā

Dinistorus lieto dažādu ģeneratoru shēmās, pamatojoties uz negatīvās pretestības īpašību. Tos lieto arī automātisko iekārtu vadības shēmās un citur, tomēr daudz vairāk šeit tiek izmantoti vadāmie tiristori.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. A. Grundulis, H. Stanke. Tehniskā elektronika. R., "Zvaigzne", 1976, 65. lpp.