Dienvidrietumu rajons (Liepāja)
Dienvidrietumu rajons ir Liepājas apkaime, kas atrodas uz dienvidiem no Vecliepājas un austrumos robežojas ar Ezerkrasta apkaimi.
Vēsture labot šo sadaļu
No 1899. līdz 1908. gadam uz dienvidiem no pilsētas starp Baltijas jūras krastu un Pērkones kanālu uzbūvēja Dienvidu nocietinājumus. Pēc 1934. gada izveidojās Dienvidu priekšpilsēta, kurā nosaukumus ieguva jaunprojektētās Saldus, Paurupes, Embūtes, Kandavas, Priekules, Tukuma, Vaiņodes, Svētes, Papes, Nidas, Pampāļu, Usmas, Dunikas, Rojas, Cieceres, Reiņa meža, Rūpniecības, Ugāles, Sārnatu, Airītes, Kalētu, Ilmājas, Kalvenes, Rāvas, Gramzdas, Dzērves, Ulmales, Amatas, Tebras, Ķoniņu, Dunalkas, Rudbāržu ielas, Ventas un Daugavas prospekti. Šobrīd no minētajām izzudušas ir Paurupes, Embūtes, Kalētu, Ilmājas, Gramzdas, Aizputes un Gaviezes ielas.[1]
Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Liepājas pilsētu sadalīja trīs administratīvos rajonos, kuros ietilpa Vecliepāja, Jaunliepāja un Ziemeļu rajons.[2] Dienvidu priekšpilsēta gar Klaipēdas šoseju un Ganību ielu līdz pilsētas robežai ilgu laiku palika mazapbūvēta.
1970. gadu sākumā sāka būvēt jaunu dzīvojamo māju masīvu, ko nodēvēja par Dienvidrietumu mikrorajonu, 1972. gada 23. jūnijā notika Liepājas tramvaja līnijas atklāšana līdz Vaiņodes ielai. 1976. gadā jaunuzceltā ēkā Liedaga ielā 5 uzsāka darbu Liepājas A. Puškina 2. vidusskola.
2005. gadā Dienvidrietumu rajonā dzīvoja tikai 8% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ziemeļu priekšpilsētā – 22%, Ezerkrastā – 16%, Karostā – 10%, Tosmarē – 6%, Jaunliepājā – 8%, Zaļajā birzē – 6%, bet Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita. Dienvidrietumu rajonā tolaik 35% iedzīvotāju bija pensijas vecumā un bija viszemākais jauniešu un bērnu īpatsvars Liepājā.[3]
2013. gadā pabeidza Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanu no Dienvidrietumu rajona līdz Ezerkrastam, paredzot tramvaja apgriešanās apli tiešā Liepājas ezera piekrastes tuvumā.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ BEZVĀRDU IELAS LIEPĀJĀ[novecojusi saite] kurzemes-vards.lv 1998. gada 21. maijā
- ↑ [1] Silvija OZOLA. LIEPĀJAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA KONCEPCIJAS UN PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBA ATJAUNOTAJĀ LATVIJAS REPUBLIKĀ (1990–2015). Latvijas Universitātes 73. konference 2015. gada 5. – 6. februārī
- ↑ KAROSTĀ VISVAIRĀK GADOS JAUNU IEDZĪVOTĀJU[novecojusi saite] Sarmīte Pelcmane, kurzemes-vards.lv 2006. gada 25. janvārī