Derealizācija ir konkrētajai īstenībai neatbilstoša sajūta. Atšķirībā no ilūzijām un halucinācijām indivīdam formālā uztvere ir pilnīgi saglabājusies, bet mainījusies ir iekšējā attieksme pret apkārtējiem priekšmetiem (tie redzami it kā neiespējami vai neīsti). Indivīdam reizēm rodas šaubas par visas apkārtējās vides eksistenci vai var likties, ka nedzīvie priekšmeti kļuvuši bīstami un draudīgi. Šis simptoms ir raksturīgs vairākām psihiskām un organiskām patoloģijām (epilepsija[1], labirintīts — iekšējās auss iekaisums, vestibulārā aparāta patoloģijas), kā arī cilvēkiem ar trauksmes traucējumiem, sociālo fobiju[2] un citiem. Daži medikamenti un psihotropās vielas, kā marihuāna var dot līdzīgus blakusefektus. Vienlaikus ar derealizāciju bieži izpaužas depersonalizācija.
- ↑ Compr Psychiatry. 1996 Mar-Apr;37(2):125-33. Psychosensorial and related phenomena in panic disorder and in temporal lobe epilepsy. Toni C, Cassano GB, Perugi G, Murri L, Mancino M, Petracca A, Akiskal H, Roth SM. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/8654062
- ↑ J Anxiety Disord. 2013. Depersonalization/derealization during acute social stress in social phobia. Hoyer J, Braeuer D, Crawcour S, Klumbies E, Kirschbaum C. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23434546
