Daviņu Lielais akmens
Daviņu Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā uz austrumiem no Vākšēniem, Kauliņupītes labajā krastā.
| Daviņu Lielais akmens | |
|---|---|
.jpg) | |
  Daviņu Lielais akmens | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Bērzaines pagasts, Valmieras novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°37′36″N 25°12′41″E / 57.6267°N 25.2115°EKoordinātas: 57°37′36″N 25°12′41″E / 57.6267°N 25.2115°E |
| Izmēri | |
| Augstums | 1,40 m |
| Garums | 4,00 m |
| Platums | 2,80 m |
| Tilpums | 25 m3 |
| Apkārtmērs | 14,50 m |
| Oficiālais nosaukums: Daviņu Lielais akmens - kulta vieta | |
| Aizsardzības numurs | 2416 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Tas ir 4,00 metrus garš, 2,80 metrus plats un 1,40 metrus augsts akmens, kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā. Šādi akmeņi ir raksturīgas kulta vietas Ziemeļeiropā. Tiek uzskatīts, ka pie šādiem akmeņiem vismaz no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. notika mirušo un auglības kulta rituāli (pēc citām versijām iedobumi ir ziedojumu ievietošanai, astronomiskiem novērojumiem, kā mūzikas instruments vai akmens pulvera iegūšanai).
Daviņu Lielais akmens ir pirmais šāda veida akmens, kas atklāts Latvijas teritorijā. To 1925. gadā atklāja Latvijas pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls, gan ievērojot tikai 15 bedrītes. 1980. gadā akmeni apsekoja Juris Urtāns, bet 2008. gadā Latvijas petroglifu centra dalībnieki.