Buļļu sala

sala Rīgā
(Pāradresēts no Daugavgrīvas sala)

Buļļu jeb Daugavgrīvas sala[1] ir sala starp Rīgas jūras līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā. Tā ir lielākā sala Latvijā. Administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā un uz tās izvietojušās Daugavgrīvas (austrumos), Rītabuļļu (vidusdaļā) un Vakarbuļļu (rietumos) pilsētas daļas.

Buļļu sala
Buļļu sala
Pludmale salas ziemeļu krastā
Buļļu sala (Latvija)
Buļļu sala
Buļļu sala
Buļļu sala (Rīga)
Buļļu sala
Buļļu sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Rīga
Koordinātas 57°02′32″N 24°00′48″E / 57.04222°N 24.01333°E / 57.04222; 24.01333Koordinātas: 57°02′32″N 24°00′48″E / 57.04222°N 24.01333°E / 57.04222; 24.01333
Platība 13 km²
Garums 8.5 km
Platums 1—2 km
Augstākais kalns 14 m
Administrācija
Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga

Ģeogrāfija un ģeoloģijaLabot

Sala ir 8,5 km gara, 1—2 km plata, vidējais augstums ir 2—4 m vjl, lielākais — 14 m. Izvietojusies Rīgas jūras līča dienviddaļā starp Daugavas ieteku austrumos, Lielupes ieteku rietumos un Buļļupi dienvidos. Salas pamatā ir smilšainie Litorīnas un Pēclitorīnas jūras, lagūnas un aluviālie nogulumi, virspusē vēja pārpūstas eolas smiltis. Gar jūras krastu ir 30—80 m plata, smilšaina pludmale un 250—400 m plata vaļņveida kāpu josla. Salas centrālā un rietumu daļa lielākoties apmežota, austrumu daļā — apbūve. Daugavgrīvas dabas liegums.[2]

VēstureLabot

Sala izveidojusies 1755.—1757. gados, Lielupei pavasara palos pārraujot šauro un garo no Kauguriem līdz Vecāķiem akumulatīvo strēli un izveidojot jaunu ieteku līcī. Līdz tam Lielupe ietecēja Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Jau 1709. un arī 1959. gadā Lielupe izveidoja pārrāvumu starp Rītabuļļiem un Daugavgrīvu (tagadējā Ziemeļupe), bet tā aizsērēja un tika daļēji aizbērta. Izveidojot tagadējo ieteku līcī, Lielupe divās daļās sadalīja Buļļu muižu (Bullenhof), no kuras cēlies viens no salas nosaukumiem.

AtsaucesLabot

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 222. lpp.