Daudzu pasauļu interpretācija

Daudzu pasauļu interpretācija (DPI, angļu: Many-worlds interpretation) jeb Evereta interpretācija ir kvantu mehānikas interpretācija, kas zināmā mērā paredz "paralēlo visumu" pastāvēšanu, visos tajos darbojas vieni un tie paši dabas likumi un tiem raksturīgas vienādas fizikālās konstantes, taču tie atrodas dažādos kvantu stāvokļos (quantum state). Jēdzienu sākotnēji formulējis amerikāņu fiziķis Hjū Everets 1957. gadā.[1][2]

Šrēdingera kaķis daudzu pasauļu interpretācijā. Kaķis vienlaikus ir dzīvs un miris, taču, kasti atverot, rodas atšķirīgas, viena otru savstarpēji neietekmējošas visuma versijas

Daudzu pasauļu interpretācija atsakās no viļņu funkcijas nedeterminēta sabrukuma, kas Kopenhāgenas interpretācijā ir saistīts ar jebkuru kvantu mērījumu. DPI aprobežojas tikai ar kvantu sapinuma parādību un pilnīgi atgriezenisku notikumu evolūciju.

Daudzu pasauļu interpretācija ir viena no vairākām daudzu pasauļu hipotēzēm fizikā un filozofijā. Šobrīd tā ir viena no vadošajām interpretācijām, līdzās Kopenhāgenas interpretācijai un saskaņoto hronoloģiju interpretācijai.

Apraksts labot šo sadaļu

Tāpat kā citas interpretācijas, daudzu pasauļu interpretācija mēģina izskaidrot tradicionālo Janga divu spraugu eksperimentu. Kad fotoni (vai citas daļiņas) iet cauri divām spraugām, tad, lai aprēķinātu, kur tie nokļūs, var pieņemt, ka gaismai ir viļņu īpašības. No otras puses, ja kvanti tiek reģistrēti, tie vienmēr tiek reģistrēti kā punktveida daļiņas, nevis kā izplūduši viļņi. DPI neizmanto tā saukto viļņu funkcijas kolapsu no Kopenhāgenas interpretācijas, kas ieviests, lai izskaidrotu daļiņu pāreju no viļņveida izpausmes uz korpuskulāro.

Lai gan kopš Evereta sākotnējā darba publicēšanas jau ir piedāvātas vairākas jaunas DPI versijas,[1][3] tām visām raksturīgi divi galvenie punkti:

  1. tās balstās uz viļņu funkciju, kas vienmēr pakļaujas Šrēdingera vienādojumam un nekad nepieļauj nedeterminētu sabrukumu;
  2. tās balstās uz pieņēmumu, ka šis visuma stāvoklis ir varāku (iespējams, pat neierobežota daudzuma) paralēlu, savā starpā neiedarbojošos visumu stāvokļu kvantu superpozīcija.

Pēc dažu autoru domām, termins "daudzas pasaules" ir maldinošs; daudzu pasauļu interpretācija nenozīmē citu pasauļu pastāvēšanu, tā piedāvā tikai vienu reālo pasauli, kuru apraksta vienota viļņu funkcija, kaut arī, lai pabeigtu jebkāda kvantu notikuma mērījuma procesu, tā ir jāsadala novērotājā (kurš veic mērījumu) un objektā, kuru mēra, katru no tiem apraksta sava viļņu funkcija.

Taču to var izdarīt dažādos veidos, kā rezultātā tiek iegūtas dažādas izmērītā daudzuma vērtības un, kas raksturīgi, dažādi novērotāji. Tādēļ tiek uzskatīts, ka pie katras kvantu objekta mērīšanas darbības novērotājs it kā tiek sadalīts vairākās (iespējams, neierobežoti daudzās) versijās. Katra no šīm versijām redz mērījuma rezultātu un, rīkojoties saskaņā ar to, veido savu iepriekšējo mērījumu vēsturi un Visuma versiju. Ņemot to vērā, šo interpretāciju parasti sauc par daudzu pasauļu interpretāciju.

Taču novērotāja "sadalīšanu" nevar iztēloties kā viena visuma sadalīšanu daudzās atsevišķās pasaulēs. Saskaņā ar DPI kvantu pasaule ir tikai viena, un šo pasauli aprakstīt (no iekšpuses) iespējams ar neierobežotu skaitu dažādu paņēmienu, taču tas nenoved pie nenoteiktības, jo Visumu neviens nevar aprakstīt no ārpuses.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Hugh Everett Theory of the Universal Wavefunction, Thesis, Princeton University, (1956, 1973), pp 1–140.
  2. Everett, Hugh (1957). "Relative State Formulation of Quantum Mechanics". Reviews of Modern Physics. 29 (3): 454–462. Bibcode:1957RvMP...29..454E. doi:10.1103/RevModPhys.29.454.
  3. Менский М. Б. Концепция сознания в контексте квантовой механики // УФН. — 2005. — Т. 175 (апрель). — С. 413—435. (от редактора — В. Л. Гинзбург).

Ārējās saites labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu