Dalībnieks:M.Tarnowski/Smilšu kaste

Vladislavs Tarnowskis; Władysław Tarnowski
Personīgā informācija
Dzimis	1836. gada 4. jūnijā ; Wróblewice, netālu no Drohobychs, Austrijas impērija ;
Miris	1878. gada 19. aprīlī (41 gads); Viņš nomira uz kuģa, netālu no Sanfrancisko, Amerikas Savienotās Valstis
Dzīves vieta	Wróblewice
Tautība	polis
Profesionālā informācija
Stils	romantisms
Žanrs	klaviermūzika
Mācības	Jagaiļa Universitāte, Parīzes konservatorijā, Leipcigas konservatorijā
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Šī ir dalībnieka M.Tarnowski smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit.

Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība".

Vladislavs Tarnowskis (poļu: Władysław Tarnowski; dzimis 1836. gada 6. aprīlī, miris 1878. gada 19. aprīlī) bija 19. gadsimta poļu komponists un pianists, dzejnieks un dramaturgs, romantisma pārstāvis.

Biogrāfija labot šo sadaļu

Vladislavs Tarnowskis ir dzimis 1836. gada 4. jūnijā nelielā Ruthenias ciematiņā Wróblewice. Viņa māte bija Ernestyna Tarnowska (1808—1840) un tēvs Walerians Tarnowski (1811—1861). Tarnovskisam bija arī brālis — Stanisław (1738—1909), saukta par "Biały", un arī māsa — Maria Józefa (1840-1938). ^[1] Vladislavs Tarnowskis studēja jurisprudenci un filozofiju Jagaiļa Universitātē. ^[2]

Darbi labot šo sadaļu

Klavieru mūzika labot šo sadaļu

Trois Mazurkas pour Piano, ap 1870.
Chart sans paroles, 1870.
Valse-poeme, 1870.
Fantazie-Impromptu
Impromptu „L’adieu de l’artiste”, yaklaşık 1870.
Souvenir de la Canée,1870.
Polonez dla Teofila Lenartowicza, 1872
Grande Polonaise quasi rapsodie symphonique composée et dediée à son ami T. Lenartowicz, 1874.
Sonate à son ami Br. Zawadzki, ap 1875.
Extases au Bosphor, fantasie rapsodie sur les melodies orientales, op. 10, ap 1875.
Marsz żałobny z osobnej całości symfonicznej poświęcony pamięci Augusta Bielowskiego, 1876.
Ave Maria, 1876.
Pensée funebre.
Andantino pensieroso, 1878 (publicēts pēc nāves).

Noktirnes labot šo sadaļu

Kamermūzika labot šo sadaļu

Quatour Re-majeur pour Deur Violons, Viola et Violonceller, 1874.
Fantaisie quasi Sonate.
Souvenir d’un ange, ap 1876. ^[3]

Mūzika orķestrim labot šo sadaļu

Symfonia d’un drammo d’amore, 1871.
Karlińscy, 1874.
Joanna Grey, 1875.
Achmed oder der Pilger der Liebe veya Achmed, czyli pielgrzym miłości, (operā), 1875.

Dziesmas labot šo sadaļu

A kto chce rozkoszy użyć, vai Jak to na wojence ładnie, 1863, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Herangedämmert kam der Abend, (dziesmu vārdi: Heinrich Heine).
Die Perle, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Die Schwalben, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Im Traum sah ich das Lieben, (dziesmu vārdi: Heinrich Heine).
Ich sank verweint in sanften Schlummer vai Widzenie, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Neig, o Schöne Knospe, (dziesmu vārdi: Mirza-Schaffy Vazeh).
Kennst du die Rosen, ap 1870, (dziesmu vārdi: Władysław Tarnowski).
Du Buch mit sieben Siegeln, ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
Ob du nun Ruhst, ap 1870, (dziesmu vārdi: Ludwig Foglár).
Klänge Und Schmerzen, ap 1870, (dziesmu vārdi: Robert Hamerling).
Nächtliche Regung, ap 1870, (şarkının metni: Robert Hamerling).
Strofa dello Strozzi e la risposttadi Michalangelo, (dziesmu vārdi: Filippo Strozzi ve Michelangelo).
Au soleil couchant, (dziesmu vārdi: Victor Hugo), 1873.
Still klingt das Glöcklein durch Felder, vai Dźwięczy głos dzwonka przez pole, 1874, (şarkının metni: Władysław Tarnowski).
Alpuhara, 1877, (dziesmu vārdi: Adam Mickiewicz).
Mein kahn, pirms 1878, (dziesmu vārdi: Johann von Paümann ps. Hans Max). ^[4]