Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/23.07.2017

Šī ir smilšu kastes, nevis vikipēdijas lapa labot šo sadaļu

Dāmas un kungi,

Man prieks pastāstīt jums, kā svētdien tika nobraukta Vikipēdijas nauda.

Preambula labot šo sadaļu

Kā jau vairumam šā teksta lasītāju zināms, uz 23. jūliju Voll pieteicās degvielas stipendijai priekš vikiekspedīcijas Salacgrīvas un apkārtējos novados, ar mērķi safotografēt dažādus objektus minētajā reģionā. Izvirzītais formālais brauciena plāns bija paša autora nodēvēts par fantastisku milzīgā objektu skaita dēļ - bija domāts no tā izpildīt tik, cik pa dienu paspēs. Tā kā Voll ir sen pozitīvi pazīstams vikiaprindās, viņam nenācās ilgi gaidīt apstiprinājumu un ceļā varēja doties ar mierīgu sirdi.

Ceļabiedri labot šo sadaļu

Jāsaka, ka nopietnā vikibraucienā doties nav viegli pat kā līdzbraucējam. It īpaši ja vadītāja pienākumus uzņemas Voll - viņš pavadīja vismaz 15 stundas bez atpūtas, stūrējot, fotografējot vai ejot pēc kadriem. Ne katrs gatavs turēt līdzi tādam enerģiskam cilvēkam, un ne katrs spēj arī fiziski izturēt šāda izbrauciena īpatnības - putekļainus ceļus, biežās apstāšanās un manevrus ar pastāvīgu fotogrāfisku gatavību. VardeCe ātri saprata, ka šis režīms ar viņas pašreizējo veselību nav savienojams, un tika atdota labās rokās jau pirmajā muižā, kur apstājāmies. Egilus noturējās līdz galam, bet jāatzīst - arī viņam kādu laiku no braukāšanas (un pārāk saulainās dienas) sāka mesties nelabi. Par laimi, kā uznāca, tā arī pārgāja. Citi potenciālie braucēji acīmredzot nolēma neriskēt ar savu labo slavu un noignorēja uzaicinājumu, tāpēc mašīna pat nebija aizpildīta.

Plāna izpilde labot šo sadaļu

Objektīvi uz pieci ar mīnusu, ja orientējamies uz reālajiem plāniem, nevis uz fantastiku. Sākot ar grūtībām: diezgan skumji mums gāja ar visādiem skraj- un citiem sīkciemiem, jo visai grūti tajos iedabūt kadrā vairāk par vienu saimniecību. Ko varējām, to izdarījām, bet parasti tie izskatās nepārliecinoši. Ne pirmoreiz jūsu korespondents ņerkst, ka latviešu Vikipēdijai vajadzīgs drons. Voll gan piezīmēja, ka ilgā ņemšanās ar to vairākkārt samazinās uzņemto objektu skaitu, bet šai gadījumā man kvalitātes ieguvums šķiet būtiskāks. Otrā problēma radās ar sīkupēm, pie daudzām kurām uz Ainažu haiveja vienkārši nespējām laicīgi apstāties satiksmes drošības apsvērumu dēļ.

No pozitīvā atzīmēšu kaudzi sabildētu ezeru (ieskaitot privātos) un upju, dažus no autoceļiem attālus dabas objektus (kokus, akmeņus), pat ciematos iemūžinātās ielas (ar to parasti nodarbojās Voll) un to, ka mēs ar visu to neizraisījām nevienu satiksmes negadījumu, netikām suņu sakosti un vispār neiekļuvām nekādās nepatikšanās.

Brauciena gaita labot šo sadaļu

Pirmais posms. Rīga-Liepupes muiža labot šo sadaļu

Priekš Egilus brauciens sākās 7:30 no centra, bet reāli tas bija sācies jau krietni pirms tam ar Voll startu no piepilsētas. Pēc tam mēs pievienojām sev VardeCe un aiznesāmies ziemeļu virzienā, morāli noskaņodamies uz maksimālu labuma došanu pasaulei.

Aizkļuvuši līdz Salacgrīvas novadam, mēs sākām realizēt reālistiskos punktus. Kā pirmais nereālais tika atmests Seķu purvs - nebija jēgas viņam rīta stundā piebraukt no rietumu puses, lai pēc tam vai nu uzņemtu pret sauli, vai ilgstoši pērtos pa viņu, pieņemamu rakursu meklējot. Pamazām grūtās fotopiekļuves vai objekta identifikācijas dēļ šis skaits pieauga vai arī objekts tika uzņemts tikai formāli no liela attāluma, kā Lāču bāka. Vispār jāsaka, ka ar jūrmalu mums diez kā negāja. Sazin kā mēs būtu pirmajā piebraucienā pat tikuši līdz tai, ja ne jūsu Egilus ar savu visiem jau apnikušo galda hokeju - izrādījās, ka arī šai piekrastē viņš ņēmies pa turnīriem un tālab zināja, kur var tikt cauri... Bet lielu veiksmi tas nenesa - identificēt meklēto jūrakmeni starp simtiem tādu pašu neizdevās un pesimismā iegrimušie vikipēdisti pie sevis nolēma turpmāk orientēties uz sausāku apkaimi, virzoties austrumu virzienā.

Otrais posms. Liepupes muiža-Limbaži labot šo sadaļu

Par visu ir jāmaksā. Lielie manevri pa visādām slikti asfaltētām teritorijām samazināja mūsu skaitu un attiecīgi radošo potenciālu, toties atstāja mums koncentrētāku vidējo veselību. Nu bija jāplāno atbilstoši jaunajiem apstākļiem, un ekspedīcijas vadītājs lēma iemūžināt zilo ezeru zemi rietumos no Limbažiem. Pateicoties viņa enerģijai, šai lietā izdevās tikt pāri visiem cilvēku centīgi gādātajiem šķēršļiem. No interesentā atzīmējama nejauša tikšanās ar Voll paziņām pie viena no ezeriem, kuri todien, tāpat kā es, apcerēja dronu jautājumu: viņu verķis akurāt bija noparkojies pamatīga bērza galotnē un atteicās kāpt nost.

Ezeru epopejas ietvaros mēs iegriezāmies arī Limbažos, kuros cita starpā apmeklējām luterāņu baznīcu, kuras arhitektūras detaļas ir pieminekļu sarakstā, bet ne visas bija sabildētas. Arī šoreiz sanāca tikai daļa: baznīcas altārdaļa pašlaik top remontēta. Aizgājām arī uz pareizticīgo baznīcu, bet tā bija ciet un tikai lakatos ietīto dārznieču aizdomīgi skatieni mūs pavadīja. Komentārus par šo tēmu izteikšu tiem piemērotākā vietnē.

Trešais posms. Limbaži-Ainažu dižceļš-Ķirbiži labot šo sadaļu

Limbaži, protams, ir forša vieta, kaut vai tādēļ, ka viņu ugunsdzēsības muzejā biļete maksā tikai 60 centus, taču pienākums dzina mūs atpakaļ uz Salacgrīvas novada pusi. Iegriezdamies pa ceļam sīkciemos, mēs pamazām izkūlāmies atpakaļ uz galvenā ziemeļu ceļa un devāmies attiecīgajā virzienā. Tā kā mēs tobrīd bijām mazliet noguruši no ņemšanās ar cilvēkiem un viņu mītnes vietām, tad šoreiz par mērķi izvirzījām Muižuļu dižakmeni mežu viducī, lai atvieglotu sev dvēseles. Gods kam gods - valsts meži pie stigas ceļa bija papūlējušies uzlikt norādi un laipas/tiltiņu, lai šai nevienam, izņemot LVM, nevajadzīgajā nostūrī pat nejauši ieklīduši tūristi nejustos pamesti un neaprūpēti. Uz laipām bija uzlikts metāla tīkliņš, lai lietū kājas neslīdētu. Šķiet, tas tagad kļūst par normu.

Apmēram tai pašā rajonā sākas upīte Muižuļurga, kura drusku pārsteidza mani tuvu ietekai jūrā. Ierausies pamatīgos brikšņos pēc viņas kadriem, kamēr Voll pieskatīja mašīnu, jūsu padevīgais kalps konstatēja, ka šī tērce ar bojāta dzīvokļa krāna cienīgu tāsdienas noteci spējusi sev izgrauzt līdz 5-6 metriem augstu krauju, kas pie attiecīgas aprūpes varētu iekļūt dabas pieminekļu sarakstos. Pašlaik tās apskate prasa Tarzāna talantus.

Nobraukuši gar Vitrupes ieleju un vairākkārt sabildējuši šo simpātisko upīti, mēs nonācām Ķirbižos, kuri mūs iepriecināja ar nelielu dabas taku. Pārejot ne visai stabilam tiltiņam, mēs nonācām pie Vālodzes dižozola un ar to arī apmierinājāmies, jo citi dabas takas objekti vairāk bija domāti izziņai kā svešu tūristu ieinteresēšanai.

Ceturtais posms. Ķirbiži-Svētciems labot šo sadaļu

Pamazām mēs sākām pagurt, saule rietēt, un sākām domāt par mājupceļu. Ne nu pa taisno, protams. Sākumam aizbraucām uz Lauvām (kur mūs iespaidoja uzraksts “Lauvu tautas nams)”, pēc tam uz Ķuikuli paskatīties, kas atlicis no Lībiešu upuralām. Varu pavēstīt, ka atlicis daudz, bet ar visādiem masu koncertiem šajās alās ir cauri un par to var tikai priecāties. Bez tam, alu apmeklējums ir pieļaujams tikai fiziski vingriem cilvēkiem ilgstoši sausa laika apstākļos. Uz objektu vedošā taka ir mālaina un ļoti stāva, krasti nedroši, pašas alas jau sākušas nobrukt. Un tur nav nekā tāda, kas attaisnotu šādu vizīti.

Aizbraukuši līdz Svētciemam, mēs vēl pamēģinājām fotografēt ciemata ielas, bet priekš Voll kameras jau bija kļuvis par tumšu pat ielās, un Egilus neizrādīja sevišķu entuziasmu daudz staigāt un bildēt ielas ciemā, kur par tām neviens nelasīs, pat ja kāds bots par tām uzģenerēs tekstus. Gaismas apstākļi vairs nepieļāva arī pa ceļam bildēt mazupītes mežos. Ar to pašu brauciena aktīvā daļa bija noslēgta.

Finišs. Svētciems-Rīga labot šo sadaļu

Ja neskaita to, ka mēs vēl pa ceļam iebraucām Saulkrastos un iemūžinājām pāris arhitektūras un kultūras pieminekļus, kā arī izbaudījām tradicionālo svētdienas vakara sastrēgumu Rīgas virzienā, tad atgriešanās notika bez azarta un jautrības. Pat orķestris Juglā sagaidīšanai nebija noorganizēts, kas ļoti daudz liecina par to, cik zemu apkārtējie mūs vērtē.

Rezultāti labot šo sadaļu

>200 foto atrodas Komonos, gandrīz neapstrādāti lielfaili. Stipri samazinātus un vēl stiprāk apstrādātus izliku savā feisbukā. Visu pārējo izdarīja Voll, salicis savas un manas bildes pa plauktiņiem. Te ir viņa ziņojums.