Džons Svaigerts

(Pāradresēts no Džeks Svaigerts)

Džons Leonards "Džeks" Svaigerts jaunākais (John Leonard "Jack" Swigert Jr.; dzimis 1931. gada 30. augustā, miris 1982. gada 27. decembrī) bija ASV NASA astronauts, ASV Gaisa spēku lidotājs, izmēģinātājpilots, politiķis, uzņēmējs. Viņš ir veicis vienu lidojumu kosmosā ar kosmosa kuģi Apollo 13, kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet veiksmīgi atgriezās uz Zemes.

Džeks Svaigerts
Jack Swigert
Dž. Svaigerts 1971. gadā
Dž. Svaigerts 1971. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 30. augustā
Denvera, Kolorādo, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1982. gada 27. decembrī (51 gads)
Vašingtona, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Kosmosā pavadītais laiks 5 d 22 h 54 min
Iesaukums 1966. gads
Misija(s) Apollo 13
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kapteinis
Dienesta laiks 1953 — 1965
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra Gaisa spēki
Nodarbošanās lidotājs

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Džons Leonards Svaigerts piedzima 1931. gada 30. augustā Kolorādo štata Denverā. Viņa tēvs Džons Leonards bija oftalmologs.

1953. gadā Svaigerts Kolorādo Universitātē Boldērā ieguva bakalaura grādu mehānikas inženierijā. Pēc augstskolas viņš iestājās ASV Gaisa spēkos. Pēc pilotu treniņu programmas un uguns sagatavošanas skolas Nellisa Gaisa spēku bāzē Nevadā Svaigertu nosūtīja uz Japānu un Koreju, kur dienēja par iznīcinātāju pilotu. 1957. gadā viņš sāka dienēt Masačūsetsas Gaisa Nacionālajā gvardē, no 1960. gada — Konektikutas Gaisa Nacionālajā gvardē. Vienlaikus no 1957. līdz 1964. gadam viņš Pratt and Whitney bija izmēģinātājpilots inženieris. Pēc tam viņš bija izmēģinātājpilots inženieris uzņēmumā North American Aviation, Inc. 1965. gadā Džons Svaigerts Renselera Politehniskajā institūtā ieguva maģistra grādu aerokosmiskajā inženierijā.

1962. gadā Džons Svaigerts pieteicās NASA otrajai astronautu grupai, bet viņu neuzņēma. 1963. gadā viņā atkal neveiksmīgi kandidēja trešajā astronautu iesaukumā. Beidzot 1966. gada aprīlī Svaigertu uzņēma piektajā astronautu grupā. 1967. gadā viņš Hartforda Universitātē ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības administrēšanā. Svaigerts gatavojās Apollo programmai kā komandmoduļa pilots.

 
Svaigerts Apollo 13 ar improvizēto ierīci, lai pielāgotu komandmoduļa litija hidroksīda cilindru lietošanai Mēness modulī

Džona Svaigerta vienīgais lidojums kosmosā notika 1970. gada aprīlī, esot kosmosa kuģa Apollo 13 komandmoduļa pilotam. Sākotnēji Svaigerts bija Apollo 13 dublieru apkalpē, bet septiņas dienas pirms starta dublieru apkalpes loceklis Čārlzs Djūks inficējās ar masaliņām no sava dēla drauga. No abām apkalpēm, kas kontaktējās savā starpā, tikai pamatapkalpes komandmoduļa pilots Kens Matinglijs nebija imūns pret masaliņām. Divas dienas pirms starta Matingliju pamatapkalpē nomainīja Džons Svaigerts. Apollo 13 piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz Mēnesi, bet droši atgriezās uz Zemes.

1973. gada aprīlī Svaigerts atstāja NASA. Viņš pārcēlās uz Vašingtonu un kļuva par ASV Pārstāvju Palātas ASV Zinātnes, kosmosa un tehnoloģiju komitejas izpilddirektoru. 1977. gada augustā Svaigerts atstāja komiteju un pievērsās politikai. 1978. gadā viņš kandidēja ASV Senātā, bet netika ievēlēts. 1979. gadā viņš kļuva par uzņēmuma B.D.M. Corporation viceprezidentu. 1981. gadā viņš pārgāja uz International Gold and Minerals Limited par viceprezidentu finanšu un korporatīvajās lietās.

1982. gada februārī Svaigerts atstāja International Gold and Minerals, lai dotos uz ASV Kongresu jaunizveidotajā 6. rajonā kā republikāņu pārstāvis. Svaigertam labajā deguna ejā izveidojās ļaundabīgs audzējs, par ko viņš atklāja vēlētājiem. Ārsti viņam teica, ka pēc radiācijas terapijas jūnijā viņš pilnībā atveseļosies. Augustā viņam saasinājās muguras sāpes un tika diagnosticēts kaulu smadzeņu vēzis. 2. novembrī Svaigerts ieguva vietu Kongresā ar 64 % balsu skaitu.

19. decembrī Svaigerts tika nogādāts ar lidmašīnu no savām mājām Litltonā uz Džordžtaunas Universitātes slimnīcu Vašingtonā. 27. decembrī viņš nomira no elpošanas mazspējas Lombardi vēža centrā, septiņas dienas pirms sava kongresa sasaukuma sākuma.

Kosmisko lidojumu kopsavilkums labot šo sadaļu

Kosmosa kuģis Starta datums Nolaišanās datums Apkalpes biedri Amats Ilgums
Apollo 13 21.12.1968. 27.12.1968. Džeimss Lovels
Freds Heiss
Komandmoduļa pilots 5 d 22 h 54 min

Ārējās saites labot šo sadaļu