Dītrihs Andrejs Lēbers

(Pāradresēts no Dītrihs Lēbers)

Dītrihs Andrejs Lēbers (vācu: Dietrich André Loeber; dzimis 1923. gada 4. janvārī, miris 2004. gada 24. jūnijā)[1] bija vācbaltiešu jurists, politologs un vēsturnieks.

Dītrihs Andrejs Lēbers
Dietrich André Loeber
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 4. janvārī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2004. gada 24. jūnijā (81 gads)
Valsts karogs: Vācija Hamburga, Vācija
Nodarbošanās Jurists, politologs, vēsturnieks
Vecāki Augusts Lēbers

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Dzimis Latvijas Republikā LU profesora Augusta Lēbera ģimenē.

1939. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Poznaņu.[1] No 1941. līdz 1945. gadam Lēbers dienēja Vilhelma Kanarisa vadītās specvienības Brandenburg sastāvā, no 1944. līdz 1945. gadam - Kurzemē.

1949. gadā absolvējis Mārburgas Universitāti, 1951. gadā — Hāgas Starptautisko tiesību akadēmiju un 1953. gadā — Kolumbijas Universitāti.[1]

Laikā no 1958. līdz 1966. gadam Lēbers strādājis Maksa Planka institūtā Hamburgā.[1] No 1958. līdz 1959. gadam tāpat strādājis Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Austrumu departamentā.[1]

Ar pārtraukumiem no 1966. līdz 1989. gadam Lēbers bijis docētājs Ķīles Universitātē, neilgu laiku arī Juridiskās fakultātes dekāns.[1] Specializējas Padomju Savienības un Austrumeiropas pētniecībā ( sovetoloģijā). Uzaicināja strādāt savā katedrā Egilu Levitu.[2] No 1971. gada bija Stenfordas Universitātes mācībspēks (Cooperating Professor of Soviet Law).[3] Konsultēja latviešu Atmodas dalibniekus valsts jautājumos.

Bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs.

1995. gadā saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1] Tajā pašā gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 70. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. Vija Beinerte. «Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu». LA.LV (latviešu), 2015-05-08. Skatīts: 2020-01-09.
  3. Šilde Ādolfs. Fraternitas Lataviensis 1926-1976. Toronto, 1977. 111–113. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu