Dībiči

Dībiči (vācu: Diebitsch) bija Silēzijas izcelsmes dzimta, kas bija uzņemta Kurzemes bruņniecības un Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Vēsture

Dzimtas pirmsākumi izsekojami līdz 1311. gadam, tās piederīgo uzvārdiem bijusi dažāda rakstība (Dewisch, Debycz, Debytsch un Dewitsch). Heinrihs fon Dībčs 1435. gadā kļuva par Lejassilēzijas hercoga galminieku Legņicā. 1732. gadā viens Dībiču dzimtas atzars kļuva par Bohēmijas baroniem.

Krievijas impērijas dienestā pārgājušais ģenerālmajors Hanss Ērenfrīds fon Dībičs 1801. gadā kļuva par Ābeļu muižas īpašnieku un tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā. Viņa dēls Hanss (Ivans) 1826. gadā tika ierakstīts Igaunijas bruņniecības matrikulā un iecelts grāfa kārtā kā Dībičs-Zabaikaļskis, 1829. gadā viņu imatrikulēja arī Vidzemes bruņniecības sastāvā.

Dzimtas locekļi

Hanss Ērenfrīds fon Dībičs (Hans Ehrenfried von Diebitsch, Дибич, Иван Иванович, 1738—1822), Prūsijas karaļa Frīdriha II adjutants, vēlāk Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors
Hanss fon Dībičs-Zabaikaļskis (Hans Karl Friedrich Anton von Diebitsch, Дибич-Забалканский, Иван Иванович, 1785—1831), Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals, 1812. gada kara un Krievu—turku kara (1828—1829) dalībnieks.
Kārlis Heinrihs fon Dībičs (Karl Heinrich von Diebitsch, 1865—1924), Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas Dībiča brīvkorpusa komandieris

Hanss Kārlis Frīdrihs Antons fon Dībičs-Zabaikaļskis