Brūnganais grīslis
Brūnganais grīslis (latīņu: Carex brunnescens) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Pola tuvumā, galvenokārt Ziemeļeiropā un Ziemeļaustrumeiropā, un reti Ziemeļamerikas austrumdaļā. Latvijā un Eiropā uz dienvidiem no Latvijas ļoti reti un izolēti.
| Brūnganais grīslis Carex brunnescens ((Pers.) Poir.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Brūnganais grīslis (Carex brunnescens) |
| Sinonīmi | |
| Carex vitilis Fr. | |
 Brūnganais grīslis Vikikrātuvē | |
Apraksts labot šo sadaļu
Brūnganais grīslis ir daudzgadīgs, 15-40 cm garš lakstaugs, kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai, jo vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu apakšdaļā.
Augs veido nelielu ceru. Stublājs ir trīsšķautņains un stāvs. Lapas ir tikai stublāja apakšdaļā, tās ir īsākas nekā stublājs, pelēki zaļas un 0,1-0,2 cm šauras. Lapu mala ir raupja. Ziedkopu veido 5-iegarenas vārpiņas. Stublāja galā vārpiņas ir satuvinātas, bet apakšējās ir attālu. Apakšējās vārpiņas pavedienveidīgā seglapa pārsniedz vārpiņu, bet kopumā tā ir daudz īsāka nekā ziedkopa. Vārpiņas ir brūnas. Augļa pūslītis ir brūns, 0,2-0,3 cm garš, olveidīgs, ar izšķiramu dzīslojumu, sašaurinājums dziļi šķeltā knābītī pēkšņs. Segplēksne blāvi rūsgana, ar gaišāku joslu vidū un plēvjainu apmali, tikpat gara, cik pūslītis vai mazliet īsāka. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «brūnganais grīslis - Carex brunnescens (Pers.) Poir. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-03.