Blokes plato

Blokes plato
Kontinents	Eiropa
Valstis	Slovēnija
Garums	15 km
Platums	10 km
Augstums	700-800 m
Koordinātas	45°46′34″N 14°30′26″E / 45.77611°N 14.50722°EKoordinātas: 45°46′34″N 14°30′26″E / 45.77611°N 14.50722°E
	Blokes plato
	Blokes plato Vikikrātuvē

Blokes plato (slovēņu: Bloška planota, Bloke) ir plaša bļodveida karsta plakankalne Slovēnijas dienvidrietumos, kas ir daļa no tradicionālā Iekšējās Karniolas reģiona.

Ģeogrāfija

Blokes plato ir aptuveni 15 kilometrus garš un 10 kilometrus plats.^[1] Tā augstums svārstās no 700 līdz 800 metriem. Kopā ar Rakitnas tektonisko bloku plato iezīmē divi atšķirīgi Dināru lūzumi. Pēc ģeogrāfa Antona Melika domām, Blokes plato ir pliocēna paliekas jaunāka reljefa vidū. Slikti ūdenscaurlaidīgs karsta kaļķakmens un triasa dolomīts (plato ziemeļu daļā) noteica tipisku virszemes ūdensteču veidošanos, kuras norobežo slapji zālāji un mineralotrofi purvi. Netālu no Volčjes ciema atrodas ūdenskrātuve Blokes ezers (slovēņu: Bloško jezero). Ūdens caur pazemi aizplūst no Blokes plato uz Cerknicas ezeru. Plato daudzie pakalni to iedala Bloščicas ielejā un Ločicas ielejā (vai Farovščicas ielejā), kas savienojas, veidojot Blokes—Faras karsta lauku (slovēņu: Bloško-Farovško polje). Plato atrodas 45 ciemi, kas administratīvi pieder pie Blokes pašvaldības.

Blokes plato ir pieejams no vairākiem virzieniem, jo īpaši no Ļubļanas un piejūras virzieniem pa automaģistrāli A1. Ģeogrāfiski Blokes plato sniedzas arī līdz Snežnikas reģionālajam parkam.

Vēsture

Blokes plato pirmo reizi rakstveida dokumentos minēts 1260. gadā, bet tā centrālā apmetne Novavasa — 1341. gadā. Teritoriju pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras apdzīvoja japīdi (ilīriešu cilts). Romas laikmetā ceļš veda pāri Blokes plato no Akvilejas un Kvarnera līča uz Panonijas baseinu. Par šo vēsturi liecina aizsargmūra paliekas un romiešu tornis pie Benetes ciema.

Kultūras nozīme

Kultūras ziņā Blokes plato ir pazīstama kā vieta, kur Slovēnijā radusies slēpošana,^[2] un tur katru gadu tiek rīkotas distanču slēpošanas sacensības. Blokes plato jau sen ir bijis krustojums tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Karniolu ar Horvātiju.

Attēli

Ēka ziemā 1939. gadā
Blokes ezers

Atsauces

↑ Jerić, Marjeta. 2006. Bloška planota in Vidovski hribi. Drago Kladnik (ed.), Slovenija III, pp. 57—72. Ljubljana: Založba ZRS, p. 57.
↑ Perko, Drago, & Milan Orožen Adamič. 1998. Slovenija: pokrajine in ljudje. Ljubljana: Mladinska knjiga, p. 412.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blokes plato.

[1] Jerić, Marjeta. 2006. Bloška planota in Vidovski hribi. Drago Kladnik (ed.), Slovenija III, pp. 57—72. Ljubljana: Založba ZRS, p. 57.

[2] Perko, Drago, & Milan Orožen Adamič. 1998. Slovenija: pokrajine in ljudje. Ljubljana: Mladinska knjiga, p. 412.

[1]

[2]