Bauslības un Evaņģēlija šķiršana

Bauslības un Evaņģēlija šķirtība ir luteriska mācība par Dieva doto likumu (Bauslības) un dāvātās žēlastības (Evaņģēlija) savstarpējo dialektiku. Abi šie termini tiek lietoti šaurākā nozīmē.

Plašākā nozīme labot šo sadaļu

Plašākā nozīmē bauslību var saprast kā:

  1. Vecās Derības daļu (Toru),
  2. visu Vecās Derības likumu kopumu,
  3. Dieva doto desmit baušļu (dekaloga) apzīmējumu,

Evaņģēlijs plašākā nozīmē var tikt attiecināts uz:

  1. visu Jaunās Derības mācību (kas ietver, gan pavēles, gan apsolījumus),
  2. uz konkrētām Jaunās Derības grāmatām (piemēram, Mateja evaņģēlijs).

Šaurākā nozīme labot šo sadaļu

"Šaurākā" nozīmē tas tiek attiecināts uz Dieva pavēli kā tādu. Tātad, ar bauslību Bauslības un Evaņģēlija šķirtības sakarā runā kā par visu, ko Dievs prasa vai noliedz.

Evaņģēliju attiecina tikai uz Dieva dāvāo žēlastību, kas atklājusies Jēzū Kristū un Viņa vietnieciskajā upurī. Tātad, šajā nozīmē evaņģēlijs Bauslības un Evaņģēlijas šķirtības sakarā ir tikai un vienīgi Dieva bezatlīdzības dāvāts grēcinikiem. Bauslības un Evaņģēlija šķirtība ir nepieciešama Dieva darbības izpratnei Dieva soda un pestīšanas atšķirības izpratnei.

Atsauces labot šo sadaļu

  • Valters Karls F. V. “Bauslība un Evaņģēlijs”. Rīga, Augsburgas institūts, 2001.