Bassbaritons
Vokālās balss tipi |
Soprāns |
Mecosoprāns |
Alts |
Kontralts |
Kontrtenors |
Tenors |
Baritons |
Bassbaritons |
Bass |
Bassbaritons (itāļu: basso-baritono) ir vīriešu vokālās balss tips, kas daļēji pārklājas ar basu un baritonu balss diapazonu un ietver sevī galvenās šo balss tipu īpašības. Bassbaritona balss diapazona robežas ir no fa lielās oktāvas līdz fa# pirmajai oktāvai.
Bassbaritons kā atsevišķi izdalāms balss apakštips radās 19. gadsimta beigās, lai raksturotu vīriešu balsi, kāda bija nepieciešama Riharda Vāgnera grandiozajos operdarbos.
Bassbaritona balsi raksturo divi galvenie pamatprincipi — dziedātājam jājūtas pietiekami komfortabli klasiskajā baritona diapazonā, bet vienlaikus jāspēj sasniegt basu tembrālo dziļumu.
Tiek izšķirti "liriskie bassbaritoni" un "dramatiskie bassbaritoni".
Operu ārijas
labot šo sadaļu- Dons Picaro (L. van Bēthovena "Fidelio")
- Mefistofelis (Š. Guno "Fausts")
- Dons Žuans (V. A. Mocarta "Dons Žuans")
- Dons Alfonso (V. A. Mocarta "Cosi fan tutte")
- Figaro (V. A. Mocarta "Figaro kāzas")
- Eskamiljo (Ž. Bizē "Karmena")
- Igors (A. Borodina "Princis Igors")
- Porgijs Dž. Geršvins "Porgijs un Besa")
- Skarpija (Dž. Pučīni "Toska")
- Holandietis (R. Vāgnera "Klīstošais holandietis")
- Hanss Sakss (R. Vāgnera "Nirnbergas meistardziedoņi")
Literatūra
labot šo sadaļu- Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |