Barklaja de Tolli piemineklis
Barklaja de Tolli piemineklis ir piemineklis Krievijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli. Tas atrodas Esplanādē, Rīgā, netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles. Oriģinālais piemineklis tika uzstādīts 1913. gadā, pēc diviem gadiem skulptūra tika demontēta, taču postaments tika saglabāts. 2002. gadā skulptūra tika atjaunota tās vēsturiskajā vietā.
| Barklaja de Tolli piemineklis | |
|---|---|
 Barklaja de Tolli piemineklis | |
  Barklaja de Tolli piemineklis | |
| Koordinātas | 56°57′16.64″N 24°6′59.41″E / 56.9546222°N 24.1165028°EKoordinātas: 56°57′16.64″N 24°6′59.41″E / 56.9546222°N 24.1165028°E |
| Atrašanās vieta |
 Esplanāde, Rīga, Latvija |
| Autors | Vilhelms Vandšneiders[p 1] |
| Materiāls | Bronza (skulptūra), granīts (postaments) |
| Augstums | 4,77 m (skulptūra),[p 1] 3,09 m (postaments) |
| Atklāšanas datums | 1913. gada 13. oktobris[p 1] |
| Veltīts | Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli |
Oriģinālais piemineklis labot šo sadaļu
Oriģinālais piemineklis ticis atklāts 1913. gada 13. oktobrī par godu Krievijas uzvaras 1812. gada karā 100 gadu jubilejai.[1] 1912. gada 14. februārī pieminekļa komiteja izsludināja konkursu, kurā tika iesniegti 44 projekti.[1] Konkursa noteikumos bija noteikts, ka piemineklis nedrīkst būt vairāk nekā 8 metrus augsts, tam ir jābūt novietotam un postamenta, kas izgatavots no granīta, un jābūt izgatavotam no bronzas.[2] Visas trīs prēmijas tikušas piešķirtas Vācijas tēlniekam Vilhelmam Vandšneideram (Wilhelm Wandschneider) no Šarlotenburgas pie Berlīnes.[1][2] Pieminekļa celtniecībai tika vākti arī ziedojumi.[1]
Postaments, kas ir 3,09 metrus augsts,[3] tika izgatavots Augusta Folca darbnīcā Rīgā no sarkanbrūnā Somijas granīta.[2] Barklaja de Tolli bronzas stājskulptūra ar feldmaršala zizli rokās bija divas tonnas smaga un 4,77 metrus augsta, tā tika atlieta Berlīnē, Vācijā.[1][2] Pieminekli rotāja uzraksts Генералфельдмаршал kнязь Генералпринц Барклай-де-Толли 1812-1912 ("Ģenerālfeldmaršals kņazs Barklajs de Tolli 1812-1912").[2] Karavadonis pietur pats savu roku, jo pēc kāda rokas savainojuma viņam bija saglabājies šāds ieradums arī pēc izārstēšanās.[4]
Piemineklis tika demontēts 1915. gada jūlijā, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks.[1] Pēc tam tas tika aizvests uz Krasta dzelzceļa staciju.[1] Par turpmāko oriģinālā pieminekļa likteni drošu ziņu nav, pastāv vairākas versijas par tā likteni.[1][4] Barklaja de Tolli piemineklis varētu būt aizvests no Rīgas un pēc tam pārkausēts Aleksandra III muzejā Petrogradā, tāpat kuģis ar pieminekli varēja būt bijis nogremdēts.[1][5] Postaments ir saglabājies līdz mūsdienām.
Pašreizējais piemineklis labot šo sadaļu
2001. gadā pēc Rīgas uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas, kas ziedoja naudu, lai tiktu atjaunota pieminekļa stājskulptūra, tika uzsākta pieminekļa restaurācija, kas notikusi Sanktpēterburgā, to paveica tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs un bronzas lējējs Deniss Gočijajevs.[1][2][6] 2002. gadā bronzas skulptūra tika uzstādīta uz vēsturiskā postamenta, un 2002. gada 1. jūlijā tā tika atklāta.[2][7] Pieminekļa postamenta priekšpusē atrodas misiņa plāksne ar tekstu latviešu, vācu un krievu valodā, aizmugurē — plāksne ar tekstu latviešu, angļu un krievu valodā.[8] Tāpat pastāv informatīvā plāksne ar tekstu latviešu, angļu un krievu valodā.[8] Skulptūra ir Gomberga dāvana Rīgas pilsētai.[8]
Sakarā ar pieminekļa atjaunošanu sabiedrībā izraisījās visai plašas diskusijas starp pieminekļa uzstādīšanas atbalstītājiem un pretiniekiem. Dažādi politiskie grupējumi šīs diskusijas centās izmantot sava politiskā reitinga celšanai. Piemēram, "tēvzemietis" Vilnis Zariņš pieminekļa uzstādīšanu nodēvēja par "absurdu apvainojumu latviešu tautai", savukārt vicemērs Sergejs Dolgopolovs, noraidot pārmetumus par imperiālisma simboliem, postulēja, ka "visdrausmīgākais imperiālisma mantojums ir mūsu provinciālisms un stulbums".[9] Rīgas Domē par de Tolli atrašanos Esplanādē nobalsoja 11 sociāldemokrāti, tajā skaitā Bojārs un partijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, 13 PCTVL deputāti un septiņi mazo partiju pārstāvji. Pret nobalsoja 12 opozīcijas pārstāvji, pieci opozicionāri atturējās.[9] Domes vestibilā izvietotajās atsauksmju grāmatās 63% iedzīvotāju atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu, bet 37% bija pret, savukārt domes pasūtītā socioloģiskā pētījuma dati liecināja, ka de Tolli pieminekļa atrašanos Esplanādē atbalstīja 59,6% rīdzinieku, bet 22,7% rīdzinieku bija pret šī pieminekļa uzstādīšanu.[9]
Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu
Piezīmes labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 537. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. 108. lpp. ISBN 9789984263069.
- ↑ «Piemineklis M.Barklajam de Tolli». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 4,0 4,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 233–237. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 181. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ «Barklajs de Tolli». Rigaspieminekli.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Svinīgi atklāj atjaunoto Barklaja de Tolli pieminekli .». Tvnet.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «CENTRA RAJONS». Rigaspieminekli.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 De Tolli piemineklis arī turpmāk atradīsies Esplanādē. — tvnet.lv
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barklaja de Tolli piemineklis.- Viesturs Sprūde. «Kas bija Barklajs de Tolli, kura piemineklim tik sarežģīts liktenis?». LA.lv, 2013. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- Russkije.lv informācija
