Baltpieres zoss

pīļu dzimtas zosveidīgais

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga. Izdala 5 pasugas.[1] Baltpieres zosij ir ļoti plašs izplatības areāls, kas aptver Eirāziju un Ziemeļameriku, Grenlandes un Islandes salas ieskaitot.[2][3][4] Tā ligzdo tundrā, izplatības areāla ziemeļu reģionos, bet ziemot dodas uz dienvidiem ezeru, dīķu un jūras līču krastos, kā arī purvos, par barošanās vietām izmantojot lauksaimniecības tīrumus.[2] Tās tuvākā radiniece ir mazā zoss (Anser erythropus). Abas sugas ārēji ir ļoti līdzīgas, atšķiroties to augumu izmēram.[2]

Baltpieres zoss
Anser albifrons (Scopoli, 1769)
Baltpieres zoss
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ApakšdzimtaZosu apakšdzimta (Anserinae)
CiltsZosu cilts (Anserini)
ĢintsPelēkās zosis (Anser)
SugaBaltpieres zoss (Anser albifrons)
Sinonīmi
  • Branta albifrons
Baltpieres zoss Vikikrātuvē

LatvijāLabot

 
Latviju katru gadu šķērso desmiti tūkstoši baltpieres zosu,[5] attēlā Eiropas baltpieres zoss (A. a. albifrons)

Baltpieres zoss latvijā ir bieži novērojama caurceļojot. Tā rudeņos no Eiropas ziemeļiem dodas ziemot uz Ziemeļjūras dienvidu piekrasti Britu salās, bet pavasarī atpakaļ uz ligzdošanas vietām.[6] Tā parasti uzturas kopā ar sējas zosīm. Ceļošanas laikā, lai barotos, zosis nolaižas uz lauksaimniecības zemēm, purvos, pie ezeriem un zivju dīķiem. Latvijā sastopama baltpieres zoss nominālpasuga.

IzskatsLabot

 
Baltpieres zoss baltā piere var būt gan izteiktāka, gan mazāk pamanāma, attēlā Klusā okeāna baltpieres zoss (A. a. frontalis)

Baltpieres zoss ir liela auguma zoss, bet nedaudz mazāka par sējas un meža zosi.[6] Tās ķermeņa garums ir 64—81 cm, spārnu plētums 130—165 cm, svars 1,93—3,31 kg.[2][7] Vislielākā no visām pasugām ir Aļaskā Kuka līča piekrastē ligzdojošā Tules baltpieres zoss (A. a. elgasi), kura ir tumšāka par pārējām pasugām un kurai ir arī visgarākais knābis.[2] Abi dzimumi izskatās vienādi, bet tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Baltpieres zoss apspalvojums ir pelēkbrūns ar tumši brūnu muguru un virsasti, un gaiši pelēkām krūtīm, uz kurām ir tumši brūnas vai melnas, neregulāras šķērsjoslas un raibumi.[8] Uz pieres pie knābja pamatnes tai ir balts apspalvojums, kā arī balta ir zemaste un spārnu priekšējā mala. Baltpieres zoss kājas ir koši oranžas, bet knābis rozīgi oranžs.[8] Jauniem putniem nav baltā laukuma uz pieres un tumšo raibumu uz krūtīm.[3]

Uzvedība un barībaLabot

 
Baltpieres zoss galvenokārt barojas ar zāli
 
Baltpieres zosis veido ilgstošus, monogāmus pārus

Baltpieres zosis veido ilgstošus, monogāmus pārus un vecākiem veidojas ļoti ciešas attiecības arī ar pēcnācējiem. Rudenī visa ģimene kopā migrē uz ziemošanas teritorijām, bet nākamajā pavasarī jaunie putni ļoti bieži kopā ar vecākiem atgriežas ligzdošanas vietās, turklāt ciešās ģimenes attiecības starp vecākiem un pēcnācējiem saglabājas visa mūža garumā.[2]

Baltpieres zoss galvenokārt barojas ar zāli, ganoties tīrumos un pļavās, bet tā barojas arī ar sēklām un graudiem, dažādiem tundras augiem un ūdensaugiem, kas aug seklumā. Baltpieres zoss labprāt barojas arī ar ogām, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem.[8]

LigzdošanaLabot

Baltpieres zosis dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā.[9] Tām ir raksturīga cirkumpolāra ligzdošana. Lielākā daļa populācijas ligzdo polārā loka tuvumā. Tās neveido kolonijas un ligzdas atrodas attālināti viena no otras. Baltpieres zosis tundrā ierodas maija beigās vai jūnija sākumā, bet migrāciju uz ziemošanas vietām uzsāk septembra sākumā. Vairošanās sezona ir ļoti īsa un jebkura kavešanās var apdraudēt izaudzināt jauno paaudzi. Ja ligzdošanas vietās ilgi saglabājas sniegs vai uznāk neparedzēta sniega vētra, tad sekmīga ligzdošana ir apdraudēta.[8] Ligzda, kas ir sekla, izkasīta bedrīte un izklāta ar sasu zāli un dūnām,[2] parasti tiek iekārtota garākas zāles vai neliela krūms krūma aizsegā kāda purva vai slīkšņas tuvumā. Ļoti bieži ligzda ir pacēluma galā, lai izvairītos no negaidītas ūdens līmeņa pacelšanās.[10] Dējumā ir 3—6 baltas olas,[9] visbiežāk 5 olas.[8] Inkubācijas periods ilgst 22—27 dienas. Uzreiz pēc izšķilšanās zosulēni sāk staigāt, peldēt un sekot saviem vecākiem. Lai arī mazuļi barojas paši, vecāki par tiem rūpējas un tos aizsargā. Lidot jaunās zosis sāk, sasniedzot 38—45 dienu vecumu.[9]

SistemātikaLabot

Baltpieres zosij ir 5 pasugas:

AtsaucesLabot

  1. «World Bird List: Screamers, ducks, geese, swans, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 6. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 All About Birds: Greater White-fronted Goose
  3. 3,0 3,1 «Baltpieres zoss. Anser albifrons. White-fronted goose». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 8. aprīlī.
  4. Birds of Iceland: White-fronted goose, Anser albifrons
  5. «Kā dzērvēm, gulbjiem un zosīm sadzīvot ar zemniekiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 8. aprīlī.
  6. 6,0 6,1 «Ne visas zosis drīkst medīt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2014. gada 8. aprīlī.
  7. Dunning, John B., Jr. (ed). CRC Handbook of Avian Body Masses, CRC Press (1992), ISBN 978-0-8493-4258-5.
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Ducks Unlimited: White-fronted Goose
  9. 9,0 9,1 9,2 Bird Web: Greater White-fronted Goose
  10. BirdLife: Greater White-fronted Goose Anser albifrons

Ārējās saitesLabot