Austrumu Rumēlija
Austrumu Rumēlija (osmaņu: روم إلى شرق) bija autonoma Osmaņu impērijas province no 1878. līdz 1908. gadam. Kopš 1885. gada tā faktiski atradās Bulgārijas kņazistes kontrolē. Provinces centrs bija Filipopole.
.svg)
Vēsture labot šo sadaļu
Austrumru Rumēlijai bija plaša autonomija no Osmaņu impērijas. To pārvaldīja kristiešu sultāna vietvaldis, kuru iecēla ar lielvaru piekrišanu. Teritorijā nebija arī Osmaņu karaspēka.
Autonomija pastāvēja tikai 7 gadus; 1885. gada septembrī pēc lielas bulgāru sacelšanās, Austrumu Rumēlijas teritorija tika pievienota Bulgārijai, kas formāli atradās Osmaņu impērijas pakļautībā.
1908. gadā Ferdinands I pieņēma Bulgārijas karaļa titulu un paziņoja par Austrumu Rumēlijas aneksiju.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
1885. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 975 030 cilvēku:
| tautība | skaits | % |
|---|---|---|
| bulgāri | 681 734 | 69,92 % |
| turki | 200 489 | 20,56 % |
| grieķi | 53 028 | 5,44 % |
| čigāņi | 27 190 | 2,79 % |
| ebreji | 6982 | 0,72 % |
| armēņi | 1865 | 0,19 % |
| citi | 3742 | 0,38 % |
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumu Rumēlija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |