Augšējā līmeņa domēns

Augšējā līmeņa domēns (Top-level domain jeb TLD) ir Interneta domēna vārda pēdējā daļa. Piemēram, domēna vārda wikipedia.org augšējā līmeņa domēns ir org (vai ORG, jo domēnvārdi nav reģistrjūtīgi).

Augšējā līmeņa domēns interneta adresei piešķir tās būtību. To vislabāk var saprast, minot piemēru, kad augšējā līmaņa domēns ir ".lv", kas nozīmē, ka tā ir Latvijas interneta vietne. Savs augšējā līmeņa domēns ir katrai valstij. Atšķirīgi augšējā līmeņa domēni tiek piemēroti arī dažādām organizācijām un atsevišķiem tematiem, kuriem veltītas attiecīgās interneta vietnes.

Veidi labot šo sadaļu

No 2015. gada IANA izšķir šādas augstākā līmeņa domēnu grupas:[1]

  • Infrastruktūras augstākā līmeņa domēns (ARPA): Šī grupa sastāv no viena domēna, apgabala adresēm un maršrutēšanas parametriem.[2]
  • Universālie augstākā līmeņa domēni (gTLD): augstākā līmeņa domēni, kas sastāv no trim vai vairāk zīmēm.
  • Vispārīgi ierobežoti augstākā līmeņa domēni (grTLD): šos domēnus pārvalda oficiāli ICANN akreditēti reģistratori.
  • Sponsorētie augstākā līmeņa domēni (sTLD): šos domēnus piedāvā un sponsorē privātas aģentūras vai organizācijas, kas izstrādā un īsteno noteikumus, kuri ierobežo TLD lietošanas tiesības.
  • valsts koda augstākā līmeņa domēni (ccTLD): divburtu domēni, kas izveidoti valstīm vai teritorijām.[3] Ar dažiem vēsturiskiem izņēmumiem jebkuras teritorijas kods ir tāds pats kā tās divburtu kods ISO 3166.
  • Testa augstākā līmeņa domēni (tTLD): šie domēni tika izveidoti kā daļa no .test programmas testēšanas vajadzībām IDN izstrādes procesa laikā; šie domēni nepastāv saknes zonā.

Vēsturiskie domēni labot šo sadaļu

Astoņdesmito gadu beigās InterNIC izveidoja domēnu .nato, ko izmantoja NATO.[4] Citi vēsturiskie TLD ir .cs domēns Čehoslovākijai (tagad izmanto .cz Čehijas Republikai un .sk Slovākijai), .dd Vācijai (izmanto .de pēc Vācijas atkalapvienošanās[5]), .yu Dienvidslāvijas SFR un vēlāk Serbijai un Melnkalnei (pašlaik izmanto .ba Bosnijai un Hercegovinai, .hr Horvātijai, .me attiecībā uz Melnkalni, .mk Ziemeļmaķedonijai, .rs Serbijai un .si Slovēnijai), .zr Zairai (pašlaik .cd Kongo Demokrātiskajai Republikai) un .an Nīderlandes Antiļām (tagad .aw Arubai, .cw Kirasao un .sx Senmārtenai).[6]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Root Zone Database». www.iana.org. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  2. «How does DNS server work». www.slashroot.in. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  3. «Internet country domains list (TLDs)». www.worldstandards.eu. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  4. «Top-level domain». yearis.com. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  5. «How to Choose the Right Domain Name for SEO». jasonpittock.com. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.
  6. «Country domains: a comprehensive ccTLD list». www.ionos.com. Skatīts: 2023. gada 19. oktobris.