Šis raksts ir par 1223. gada otro karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu notika igauņu sacelšanās laikā 1223. gada vasarā pēc Sēlijas bīskapa Bernharda aicinājuma. Karagājienā piedalījās ap 8000 karavīru - bīskapu vasaļi, krustneši, tirgotāji un Zobenbrāļu ordenis ar līvu un letu karavīriem.

1223. gada atkārtotais karagājiens uz Sakalu
Daļa no Livonijas krusta kariem

Karagājiens virzījās uz Sakalas zemi.
Datums1223. gada vasara
Vieta
Iznākums Krustneši ieņēma Vīlandes un Navesti pilskalnus
Karotāji
Sakalas karaspēks krustneši,
Zobenbrāļu ordenis
līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
Sakalas novadu vecākie Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes
Spēks
ap 8000 karavīru
Zaudējumi
nogalināti Vīlandes krievu garnizonu karavīri

Krusta karotāji atkārtoti ar aplenkuma mašīnām uzbruka Vīlandes pilij un tikai pēc 15 dienu cīņām (1.-15. augustā) igauņi padevās. Krustneši nogalināja pilī esošos krievus. Tad viņi uzbruka Sakalas zemes pilij pie Navesti upes, kuras aizstāvji tūlīt padevās, lai izvairītos no Vīlandes aizstāvju likteņa [1].

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauce labot šo sadaļu

  1. «Indriķa hronika XXVII. 2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 30. augustā.