Artemidora svētnīca ir svētnīca senajā Tērā, kas izveidota 3. gadsimtā pr.Kr. Tās izveidotājs ir priesteris Artemidors no Pamfīlijas Pergas, kurš, vadoties no redzētā sapņa, vecumdienās apmetās Tērā. Par aktivitātēm, kuras viņš veica, dibinot svētnīcu un labiekārtojot pilsētu, Artemidors divas reizes tika apbalvots ar lauru vainagu un ieguva Tēras pilsoņa tiesības. Brīvdabas svētnīcu klintī izcirta pats Artemidors, iekļaujot tajā altārus, bareljefus un daudzos uzrakstus, kas klāj klinšu priekšējo sienu, un pārsvarā ir dievus un Artemidoru pagodinošas epigrammas. Šo svētnīcu greznoja arī dažādas statujas. Šeit atradās arī Tēras iedzīvotāju izdotās rezolūcijas, kas pagodināja Artemidoru.

Artemidora svētnīca
Τέμενος Αρτεμίδωρου
Artemidora svētnīca (Grieķija)
Artemidora svētnīca
Artemidora svētnīca
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Dienvidegeja
Koordinātas 36°21′57.5″N 25°28′39.2″E / 36.365972°N 25.477556°E / 36.365972; 25.477556Koordinātas: 36°21′57.5″N 25°28′39.2″E / 36.365972°N 25.477556°E / 36.365972; 25.477556
Veids Svētnīca
Vēsture
Kultūras hellēnisms
Piezīmes
Izrakumi no 1895. gada
Arheologi Frīdrihs Hillers fon Gertringens, Volframs Hepfners
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskais parks

No labās puses uz kreiso ir izkalti trīs pakāpieni ar uzrakstiem par godu Hekatei un Priāpam, kā arī altāri Dioskūriem, Omonijai un Samotrāķijas dieviem, bareljefi Olimpijas Zeva ērglim, Stefanifora Apollona lauvai, kam priekšā atrodas dievietes Tihes tronis, un Pelagiosa Poseidona delfīnam. Kompleksu noslēdz Artemidora portrets ar lauru vainagu. Blakus iekaltajā uzrakstā viņš izsaka vēlējumu, lai viņa vārds būtu mūžīgi nemirstīgs.[1]

Artemidora bareljefi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Odysseus (Kultūras un sporta ministrija)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. janvārī. Skatīts: 2022. gada 27. janvārī.