Aparteīds

oficiāla rasu segregācijas sistēma Dienvidāfrikā

Aparteīds (afrikandu: apartheid; apart — ‘atsevišķi’; -heid — ‘-ība’) bija no 1948. līdz 1994. gadam Nacionālās Partijas valdības īstenota likumīga rasu segregācijas sistēma Dienvidāfrikā. Patiesībā rasu segregācija sākās jau koloniālajos laikos, kad Dienvidāfriku kontrolēja nīderlandieši. Šajā sistēmā Dienvidāfrikas cilvēki tika dalīti pēc to rasēm un katra rase dzīvoja savstarpēji atsevišķi. Tika izšķirti baltādainie, melnādainie cilvēki un tā sauktie "krāsainie cilvēki". 1959. gadā tika izdalīta vēl ceturtā grupa — aziāti, no kuriem vairums bija indieši. Melnādainajiem un krāsainajiem cilvēkiem bija liegts atrasties daudzās vietās, kur uzturējās baltādainie. Rasu segregācija tika nostiprināta ar likumu. 1990. gadā Dienvidāfrikas prezidents Frederiks Vilems de Klerks uzsāka sarunas par aparteīda izbeigšanu. 1993. gadā de Klerks un Nelsons Mandela saņēma Nobela miera prēmiju par miermīlīgu aparteīda izbeigšanu. 1994. gadā aparteīds beidzās un Nelsons Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas prezidentu.

Zīme Durbanas pludmalē 1989. gadā, kas norāda, ka pludmalē var atrasties tikai baltās rases cilvēki

Viena no galvenajām grupām, kas bija vērsta pret aparteīdu, bija melnādaino organizācija Āfrikas Nacionālais kongress (ANC). Tās līderi bija Alberts Lutuli, Valters Sisulu, Olivers Tambo un Nelsons Mandela. 1940. un 1950. gados Āfrikas Nacionālais kongress rīkoja nevardarbīgas demonstrācijas, streikus un boikotus. 1960. gadā, kad tika nogalināti 69 pret aparteīda demonstranti, Āfrikas Nacionālais kongress atteicās no savas nevardarbīgās politikas.

1973. gada 30. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma "Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem", kas stājās spēkā 1976. gada 18. jūlijā. Tajā ir teikts, ka "aparteīds ir noziegums pret cilvēci un ka necilvēcīgie akti, kas ir aparteīda un tam līdzīgās rasu segregācijas un diskriminācijas politikas un prakses sekas [..], ir noziedzīgs nodarījums, kas pārkāpj starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus un rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai".[1]

Arī Dienvidrodēzijā (mūsdienu Zimbabvē) no 1965. līdz 1980. gadam tika ieviests aparteīds. Mūsdienās termins ‘aparteīds’ dažreiz tiek izmantots, lai apzīmētu līdzīgu sistēmu arī citās valstīs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu