Apaļsporu bisīte

Apaļsporu bisīte; Gyromitra sphaerospora
	Apaļsporu bisīte Kanādā
Klasifikācija
Valsts	Sēnes (Fungi)
Apakšvalsts	Augstākās sēnes (Dikarya)
Nodalījums	Asku sēnes (Ascomycota)
Apakšnodalījums	Kaussēņu apakšnodalījums (Pezizomycotina)
Klase	Kaussēņu klase (Pezizomycetes)
Apakšklase	Kaussēņu apakšklase (Pezizomycetidae)
Kārta	Kaussēņu kārta (Pezizales)
Dzimta	Discinaceae
Ģints	Bisītes (Gyromitra)
Suga	Apaļsporu bisīte (G. sphaerospora)
Izplatība
	Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā josla
	Apaļsporu bisīte Vikikrātuvē

Apaļsporu bisīte (Gyromitra sphaerospora, arī Pseudorizhina sphaerospora un Helvella sphaerospora) ir Latvijā reti sastopama iespējami indīga asku sēne. Tā parasti sastopama maijā—jūnijā un viegli atšķirama no parastajām ēdamajām sēnēm pēc tās cepurītes neregulāri krokotā, smadzeņveidīgā izskata.

Sistemātika labot šo sadaļu

Par sugas piederību bisīšu ģintij mikologu vidū vēl nav vienprātības un daļa to ieskaita Pseudorizhina ģintī, tomēr 1997. gadā publicēts ģenētiskais pētījums atzinis to par bisīti.^[1] Latvijas avoti to pieskaita bisītēm.^[2]

Agrāk bisīšu ģints tika iekļauta rumpuču dzimtā (Helvellaceae),^[3] pēc 1997. gada pētījumiem pievienota Discinaceae dzimtai. Tomēr pilnvērtīga bisīšu ģenētiska izpēte pagaidām nav veikta, un pēc tādas ir iespējamas jaunas sistemātikas izmaiņas.^[4]

Sēnes apraksts labot šo sadaļu

Augļķermeņi: asku sēnes, augļķermeņi — apotēciji vidēji lieli, līdz 15 (25) cm diametrā, augstums 2—8 cm, sastāv no kātiņa un cepurītes.
Cepurīte: neregulāri grubuļaina, doba, ļoti plāna, maliņa ieritināta uz iekšu, krāsa no brūnas līdz olīvbrūnai un pelēkbrūnai. Sēnes mīkstums bālgans, trausls, ar lielām starplikām, kuras cepurītes vidusdaļā pakāpeniski pāriet kātiņa dzīslās, un sīkām dzīslveida starplikām. Vecumā bieži saplaisā.
Kātiņš: 2—8 cm garš, 1—6 cm plats, ļoti dzīslains, sārti violets, augšdaļā gaišāks.^[2]
Sporas: apaļas, gludas, 8,5—12 μm.
Aski: ar 8 sporām. Parafīzes cilindriskas, saturs brūngans, bieži tikpat resnas kā aski, platumā 5—18 μm.^[1]

Augšanas apstākļi labot šo sadaļu

Tāpat kā citas ģints sēnes, apaļsporu bisītes ir saprotrofas, tātad atmirušu organiku izmantojošas sēnes. Latvijas klimatiskajā zonā aug maijā un jūnijā, taču Latvijā zināma tikai viena atradne pie Ieriķiem.^[5] Bieži atrodama grupās. Aug vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas gan skuju, gan lapu koku koksnes, visbiežāk egļu: pie un uz vecām kritalām un koksnes atkritumiem.^[2] Sastopama reti gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā.^[1]^[6]

Līdzība ar citām sugām labot šo sadaļu

Apaļsporu bisītes, augļķermeņus veidodamas pirms parastās sēņu sezonas, reti kad sastopamas vienlaicīgi ar tradicionāli pazīstamajām sēnēm, izņemot citas bisītes. Vēl vienlaikus ar tām pavasaros atrodami pēc sagatavošanas ēdamie lāčpurni (Morchella ģints) un ķēvpupi (Verpa bohemica), ar kuriem tās nepieredzējuši cilvēki var sajaukt. Tomēr atšķirības starp ģintīm ir visai redzamas: ja lāčpurni ir tīkloti šūnaini, tad bisīšu virsmas krokas ir lokani viļņotas, bez redzamām šūnām. Lāčpurni arī ir pēc kopējās formas redzami regulārāki par bisītēm. Ķēvpupi pēc formas atgādina lāčpurnus, bet to virsma arī ir viļņota kā bisītēm.

Ziemeļamerikā atrodama tai līdzīgā Kalifornijas bisīte (Gyromitra californica), kuras sporas, atšķirībā no apaļsporu bisītes, ir eliptiskas.^[7]

Indīgums un lietošana pārtikā labot šo sadaļu

Pamatraksts: Bisītes#Indīgums un lietošana pārtikā

Apaļsporu bisīšu ēdamība vai indīgums, tāpat kā daudzām mazpazīstamām sēņu sugām, nav zinātniski pārbaudīti, bet Latvijas mikologi, vadoties no to smaržas, kas līdzinās šīs ģints nāvējoši indīgo sugu smaržai, iesaka to pašiem nepārbaudīt un uzskatīt sugu par indīgu.^[2] Bisīšu indīgās vielas giromitrīna klātbūtni par visai ticamu, bet pašlaik nepierādītu sauc arī vairāki citi mikoloģiski avoti.^[8]^[9]