Antarktikas Līgums
Antarktikas Līgums[1] (angļu: Antarctic Treaty, franču: Traité sur l’Antarctique, spāņu: Tratado Antártico, krievu: Договор об Антарктике) un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā. Šī līguma ietvaros par Antarktiku tiek sauktas visas zemes un šelfa ledāji uz dienvidiem no 60° dienvidu platuma. Līgums stājies spēkā 1961. gada 23. jūnijā, kad to bija ratificējušas 12 sākotnējās dalībvalstis. Šobrīd (2017) līgumu ir parakstījušas 53 valstis un ar šo līgumu Antarktika ir noteikta kā teritorija, kas brīvi izmantojama zinātniskiem mērķiem un kurā aizliegtas militārās aktivitātes. Antarktikas Līgums bija pirmais Aukstā kara laikā noslēgtais bruņošanās kontroles līgums, kurā bija iesaistītas galvenās pretstāvošas puses. Antarktikas Līgumu pārrauga Antarktikas Līguma Sekretariāts, kura galvenā mītne kopš 2004. gada septembra atrodas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā. Tagadējā Antarktikas Līguma redakcija ir spēkā līdz 2041. gadam.
Antarktikas Līguma Sistēma labot šo sadaļu
Antarktikas Līguma galvenais dokuments tika atvērts parakstīšanai 1959. gada 1. decembrī un pēc 12 sākotnējo dalībvalstu ratificēšanas stājās spēkā 1961. gada 23. jūnijā. Starp pirmajām līguma parakstītājvalstīm bija tās, kas ņēma aktīvu dalību Starptautiskā ģeofizikas gada programmā, kā arī pieņēma ASV uzaicinājumu piedalīties līguma izstrādes konferencē. Šīs valstis bija: Argentīna, ASV, Austrālija, Beļģija, Čīle, Dienvidāfrika, Francija, Japāna, Jaunzēlande, Lielbritānija, Norvēģija, PSRS. Starptautiskā ģeofizikas gada ietvaros šīs valstis bija ierīkojušas vairāk kā 50 polārstaciju un līgums kļuva par zinātniskās sadarbības diplomātisko turpinājumu.
Antarktikas Līguma panti labot šo sadaļu
- 1. pants - Antarktika var tikt izmantota tikai mierīgiem mērķiem; militārās aktivitātes, tādas kā ieroču izmēģinājumi, ir aizliegti, bet militārais personāls var tikt izmantots pētnieciskās un citās nemilitārās aktivitātēs;
- 2. pants - jāturpinās zinātnisko pētījumu un kooperācijas brīvībai;
- 3. pants - par brīvu informācijas un personāla apmaiņu kooperācijā ar ANO un citām starptautiskām organizācijām;
- 4. pants - Līgums neapstiprina, neapstrīd un neiedibina teritoriālās pretenzijas; jaunas pretenzijas nevar tikt izvirzītas līguma darbības laikā;
- 5. pants - aizliedz kodolsprādzienus un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu;
- 6. pants - iekļauj līguma darbības zonā visu sauszemi un šelfa ledājus uz dienvidiem no 60 dienvidu platuma;
- 7. pants - Līguma novērotājvalstīm ir brīvas tiesības veikt jebkuras teritorijas aerovizuālu apskati, kā arī inspicēt jebkuru staciju, instalāciju vai iekārtas; par jebkādām aktivitātēm vai militārpersonāla ievešanu jāveic iepriekšējs paziņojums;
- 8. pants - atļauj pakļaut novērotājus un zinātniekus to piederības valstu jurisdikcijai;
- 9. pants - starp līguma dalībvalstīm notiek konsultatīvas tikšanās;
- 10. pants - Līguma dalībvalstis iebilst pret to valstu darbošanos Antarktikā, kuras neatbalsta šo Līgumu;
- 11. pants - pretrunas un disputi tiek risinātas mierīgā ceļā, vai, galējās situācijās, Starptautiskajā tiesā;
- 12., 13., 14. panti - atrunā Līguma stāšanos spēkā, tulkošanu un labojumu starp dalībvalstīm.
Citi līgumi labot šo sadaļu
Citas Antarktikas Līguma ietvaros pieņemtās vienošanās ietver vairāk nekā 200 vienošanās un rekomendācijas, kas pieņemtas Līguma konsultatīvo pušu sanāksmēs. Nozīmīgākie no tiem ir:
- Antarktikas faunas un floras aizsardzības pasākumi (1964; stājies spēkā 1982);
- Antarktikas roņu aizsardzības konvencija (1972);
- Antarktikas jūras dzīvnieku pasaules resursu aizsardzības konvencija (1980);
- Antraktikas minerālo resursu regulēšanas konvencija (parakstīta 1988; joprojām nav stājusies spēkā);
- Antarktikas Līguma vides aizsardzības protokols (parakstīts 1991; stājies spēkā 1998).
Konsultatīvās sanāksmes labot šo sadaļu
Katra gadu tiek orginizētas Antarktikas Līguma konsultatīvās sanāksmes par reģiona administrēšanu un menedžmentu. Tikai 28 no 46 līgumu parakstījušajām pusēm ir balss tiesības lēmumu pieņemšanā; pārējām 18 ir tiesības piedalīties un izteikt viedokli. Balsstiesīgās dalībvalstis (t.s. konsultatīvās dalībvalstis) ir 12 sākotnējās līguma parakstītājas un vēl 16 valstis, kas veic aktīvu zinātnisku un pētniecisku darbību reģionā.[2]
Antarktikas Līguma sekretariāts labot šo sadaļu
Antarktikas Līguma sekretariāts tika nodibināts 2004. gada augustā Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā kārtējajā Līguma konsultatīvajā sanāksmē. Nīderlandes pārstāvis Jans Hubers (Jan Huber) pildīja pirmā izpildsekretāra pienākumus līdz 2009. gada 31. augustam, kad viņu nomainīja Vācijas pārstāvis Manfreds Reinke (Manfred Reinke).
Sekretariāta galvenā funkcijas attiecināmas uz sekojošām jomām:
- Ikgadējo Antarktikas Līguma konsultatīvo sanāksmju un Vides aizsardzības komitejas sanāksmju nodrošināšana.
- Līgumā un Vides protokolā paredzētās informācijas apmaiņas nodrošināšana.
- Konsultatīvo sanāksmju dokumentācijas savākšana, uzglabāšana un publicēšana.
- Publiskas informācijas izplatīšana par Antarktikas Līguma sistēmu un Antarktiskajām aktivitātēm.
Sekretariāta četras oficiālās darba valodas ir angļu, franču, spāņu un krievu valoda.
Dalībvalstis labot šo sadaļu
| Valsts[3] | Sākotnējā parakstītāja | Konsultatīva | Pievienojusies | Polārstacijas (2017)[a] |
|---|---|---|---|---|
 Amerikas Savienotās Valstis[b]
|
1960. gada 18. augustā | 3 vissezonas | ||
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste (pretenzija)[c]
|
1960. gada 31. maijā | 2 vissezonas, 1 vasaras | ||
 Argentīna (pretenzija)[c]
|
1961. gada 23. jūnijā | 6 vissezonas, 7 vasaras | ||
 Austrālija (pretenzija)
|
1961. gada 23. jūnijā | 3 vissezonas | ||
 Austrija
|
1987. gada 25. augustā | nav | ||
 Baltkrievija
|
2006. gada 27. decembrī | 1 vasaras | ||
 Beļģija
|
1960. gada 26. jūlijā | 1 vasaras | ||
 Brazīlija
|
1983. gada 12. septembrī | 1975. gada 16. maijā | 1 vissezonas | |
 Bulgārija
|
1998. gada 25. maijā | 1978. gada 11. septembrī | 1 vasaras | |
 Čehija (kā Čehoslovākija)
|
2014. gada 1. aprīlī | 1962. gada 14. jūnijā | 1 vasaras | |
 Čīle (pretenzija)[c]
|
1961. gada 23. jūnijā | 4 vissezonas, 6 vasaras | ||
 Dānija
|
1965. gada 20. maijā | nav | ||
 Dienvidāfrika
|
1960. gada 21. jūnijā | 1 vissezonas | ||
 Ekvadora
|
1990. gada 19. novembrī | 1987. gada 15. septembrī | 1 vasaras | |
.svg){kind=small} Francija (pretenzija)
|
1960. gada 16. septembrī | 2 vissezonas | ||
 Grieķija
|
1987. gada 8. janvārī | nav | ||
 Gvatemala
|
1991. gada 31. jūlijā | nav | ||
 Igaunija
|
2001. gada 17. maijā | nav | ||
 Indija
|
1983. gada 12. septembrī | 1983. gada 19. augustā | 2 vissezonas, 1 vasaras | |
 Islande
|
2015. gada 13. oktobrī | nav | ||
 Itālija
|
1987. gada 5. oktobrī | 1981. gada 18. martā | 1 vissezonas, 1 vasaras | |
 Japāna
|
1960. gada 4. augustā | 1 vissezonas, 3 vasaras | ||
 Jaunzēlande (pretenzija)
|
1960. gada 1. novembrī | 1 vissezonas | ||
 Kanāda
|
1988. gada 4. maijā | nav | ||
 Kazahstāna
|
2015. gada 27. janvārī | nav | ||
 Kolumbija
|
1989. gada 31. janvārī | nav | ||
 Korejas Republika
|
1989. gada 9. oktobrī | 1986. gada 28. novembrī | 2 vissezonas | |
 Korejas T.D.R.
|
1987. gada 21. janvārī | nav | ||
 Krievija (kā  PSRS)[b]
|
1960. gada 2. novembrī | 5 vissezonas, 5 vasaras | ||
 Kuba
|
1984. gada 16. augustā | nav | ||
 Ķīnas Tautas Republika
|
1985. gada 7. oktobrī | 1983. gada 8. jūnijā | 2 vissezonas, 2 vasaras | |
 Malaizija
|
2011. gada 31. oktobrī | nav | ||
 Monako
|
2008. gada 30. maijā | nav | ||
 Mongolija
|
2015. gada 23. martā | nav | ||
 Nīderlande
|
1990. gada 19. novembrī | 1967. gada 30. martā | nav | |
 Norvēģija (pretenzija)
|
1960. gada 24. augustā | 1 vissezonas, 1 vasaras | ||
 Pakistāna
|
2012. gada 1. martā | 1 vasaras | ||
 Papua-Jaungvineja
|
1981. gada 16. martā | nav | ||
 Peru
|
1989. gada 9. oktobrī | 1981. gada 10. aprīlī | 1 vasaras | |
 Polija
|
1977. gada 29. jūlijā | 1961. gada 8. jūnijā | 1 vissezonas | |
 Portugāle
|
2010. gada 29. janvārī | nav | ||
 Rumānija
|
1971. gada 15. septembrī | 1 vasaras | ||
 Slovākija (kā Čehoslovākija)
|
1962. gada 14. jūnijā | nav | ||
 Somija
|
1989. gada 9. oktobrī | 1984. gada 15. maijā | 1 vasaras | |
 Spānija
|
1988. gada 21. septembrī | 1982. gada 31. martā | 2 vasaras | |
 Šveice
|
1990. gada 15. novembrī | nav | ||
 Turcija
|
1996. gada 25. janvārī | nav | ||
 Ukraina
|
2004. gada 27. maijā | 1992. gada 28. oktobrī | 1 vissezonas | |
 Ungārija
|
1984. gada 27. janvārī | nav | ||
 Urugvaja
|
1985. gada 7. oktobrī | 1980. gada 11. janvārī | 1 vissezonas, 1 vasaras | |
 Vācija VDR
|
1981. gada 3. martā 1987. gada 5. oktobrī |
1979. gada 5. februārī 1974. gada 19. novembrī |
1 vissezonas, 4 vasaras | |
 Venecuēla
|
1999. gada 24. maijā | nav | ||
 Zviedrija
|
1988. gada 21. septembrī | 1984. gada 24. martā | 2 vasaras | |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis[novecojusi saite]
- ↑ Antarktikas Līguma sekretariāts
- ↑ «Antarktikas Līguma sekretariāts: Dalībvalstis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 22. Aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. janvāris. Arhivēts 2009. gada 22. Aprīlis Wayback Machine vietnē.